Jānis Endzelīns (1873 - 1961) - valodnieks, filoloģijas zinātņu
doktors, PSRS ZA korespondētāj-loceklis, LPSR ZA
akadēmiķis

Dzimis Kauguru pagasta Mičkēnā saimnieka ģimenē, kad notika pirmie
vispārīgie latviešu dziesmu svētki, kuros latviešu tautas atmodas kustība
meta augstu vilni. Šis vilnis skāris arī profesoru Endzelīnu. Viņā
pamodās kaislīga dziņa strādāt savas tautas labā, izkopjot sevišķi tās
valodu.

Bagāts ir viņa zinātnisko atziņu pūrs. Viņš gandrīz viens pats ir veicis
grūto latviešu valodas tīrīšanas, kuplināšanas un pētīšanas darbu.
Latviešu valoda viņa darbības sākumā bija stiprā kaimiņu tautu valodu
ietekmē. Nezāles vajadzēja nesaudzīgi izravēt un rūpīgi apkopt latviešu
valodas augus. Grūts bija mātes valodas pētīšanas darbs, jo jālauž bija
jauni ceļi. Viss tas gūlies gandrīz vienīgi uz profesora J. Endzelīna
pleciem. Viņu ar pilnīgu tiesību varam dēvēt par modernās latviešu
literatūras valodas tēvu.
Valodniecības laukā profesora J. Endzelīna priekšteči ir Juris Alunāns
un Atis Kronvalds, kas daudz rūpējušies par latviešu valodas
uzplaukumu. Laikam tāpēc latviešu valodas mīlestība, kas vadīja J.
Alunānu un A. Kronvaldu, sastopama arī profesorā J. Endzelīnā. Tautas
atmodas laikmetā sakņojas viņa darbs latviešu valodas laukā.

J. Endzelīns ir dabūjis teicamu valodniecisku izglītību. Viņš beidzis
universitātē klasiskās un slāvu filoloģijas nodaļu. Iegūtās zināšanas
izlietojis baltu valodu pētīšanai. Viņa mūža darbs veltīts baltu valodām
un to krāšņākajam ziedam - latviešu valodai. Jau pirmais viņa
zinātniskais darbs maģistra disertācija sarakstīts par tematu ,,Latviešu
prepozīcijas’’ (1905 - 1906). Doktora disertācijai izvēlējies virsrakstu
,,Slāvu un baltu etīdes’’ (1912). ,,Latviešu gramatiku’’ (1922) viņš saraksta
vācu valodā, lai to darītu pieejamu arī cittautu zinātniekiem. Viņš
turpina un papildina K. Mīlenbaha ,,Latviešu valodas vārdnīcu’’ (1923 -
1932), pievienodams vārdiem savus vērtīgos paskaidrojumus. Vēl jāmin
grāmata ,,Latviešu valodas skaņas un formas’’ (1938). Tie ir tikai lielākie
profesora darbi, kas veltīti latviešu valodas pētījumiem; mazāku darbu
skaits viņam ir ļoti liels.

Profesors J. Endzelīns ir cieši savienojis teoriju ar praksi. Viņš ne tik
vien noskaidro teorētiskus latviešu valodas jautājumus, bet pievērš
uzmanību arī iegūto atziņu izlietošanai praksē. Viņam tik mīļa ir latviešu
valoda, ka viņš grib to redzēt bagātu, tīru, daiļu, skaidru un noteiktu.
Valoda jau ir tautas kultūras vērtību krātuve un stiprākais nacionālās
kultūras balsts.

Profesors J. Endzelīns savā valodnieka darbā pievērsis galveno
uzmanību laksikas kuplināšanai, frazeoloģijas izkopšanai, fonētikas
parādību pētīšanai, morfoloģijas jautājumu atrisināšanai un sintakses
parādību noskaidrošanai. Sevišķi mīļa viņam bijusi leksika, fonētika un
morfoloģija. Sintaksei viņš pievērsies mazākā mērā, jo šajā laukā aktīvāk
darbojies K. Mīlenbahs. Latviešu valodas leksikas kuplināšanai J.
Endzelīns pievērsis lielu uzmanību. Viņš devis tai veselu rindu jaunu
vārdu. Dažreiz viņš pats brīvi radījis jaunvārdus, bet bieži vien tos
darinājis pēc citu lūguma. Šie jaunvārdi ir valodnieciski pareizi atvasināti
un teicami raksturo kādu lietu, īpašību vai darbību.
Piemēram:
jutoņa, iznirelis, atbilst, ietekme, labestība, apgāds, pagaisme,
aizstāt, dotumi, klātiene, ira, esme, necils, nedegams, ietve,
laimests, lūgsna.

Latviešu valodas vārdi savākti ,,Latviešu valodas vārdnīcā’’. To gan sāka
sastādīt valodnieks K. Mīlenbahs, bet darbu nepabeidza, to papildināja
un turpināja J. Endzelīns. Viņš noskaidroja arī daudzu vārdu
etimoloģiju, kuru K. Mīlenbahs nebija devis. ,,Latviešu valodas vārdnīcā’’
ir ievietoti latviešu valodas vārdi ar plašu latviešu frazeoloģiju, vārdu un
frāžu tulkojumi vācu valodā un etimoloģijas. Tā latviešu tauta ir tikusi
pie zinātniskas latviešu valodas vārdnīcas. Tā ir neizsmeļams avots, no
kura var ņemt vārdus zinātnieki, rakstnieki, skolotāji, ārsti, advokāti,
skolnieki u. c. Ar šo vārdnīcu K. Mīlenbahs un J. Endzelīns ir padarījuši
latviešu valodu par visas tautas īpašumu. Viņi ir atdevuši tautai tās
valodu.

Profesors J. Endzelīns ir daudz pūlējies latviešu valodas vārdnīcas labā.
Katru nedēļu, atskaitot vasaras brīvlaiku, viņš noturējis valodniecības
sēdes, kurās pārrunāti neskaidrie vārdi un izteicieni. No dažādiem
Latvijas apvidiem sēdēs piedalījās pārstāvji, kas dod paskaidrojumus par
neskaidro vārdu nozīmi un izrunu.

Profesors J. Endzelīns savācis arī Latvijas vietu vārdus, kas dod pārskatu
par vietu nosaukumiem un to izrunu.

Rosīgs darbs latviešu valodas laukā norisinājās Latvijas neatkarības laika
sākumā. Bija steidzīgi jāizstrādā latviešu zinātniskā terminoloģija.
Latvieši drosmīgi ķērās pie darba un izveidoja latviešu zinātnisko
terminoloģiju, kuras izstrādāšanā lieli nopelni profesoram J.
Endzelīnam. Terminoloģijas komisijas sastādītais vārdu krājums savākts
,,Latviešu terminoloģijas vārdnīcā’’ (1922).

Plašs darba lauks J. Endzelīnam ir frazeoloģija. Latviešu valodā stipri
jūtama vācu un krievu valodas ietekme. Tanī ieviesušies daudzi
ģermānismi un rusicismi. Profesors J. Endzelīns nopietni pūlējies, lai
atsvabinātu no tiem latviešu valodu.

J. Endzelīns lielu uzmanību pievērsis arī latviešu literārās valodas
izrunai. Latviešu inteliģence lietoja runā daudzas izloksnes formas.
Profesors J. Endzelīns gādāja par to, lai latviešu inteliģence runātu tīrā
literārā valodā. Viņš teicis:
,,Pareiza izruna ir tikpat svarīga kā pareiza rakstība.’’
Šie vārdi ir viegli saprotami, jo latviešu valodas rakstība lielā mērā
pamatojas uz izrunu. Tā viņš nopietni ievēro platā un šaurā e izrunu
latviešu un svešos vārdos.

Morfoloģijas laukā profesors J. Endzelīns nopietnu uzmanību pievērsis
vārdu atvasināšanai. Viņš noskaidrojis piedēkļu dabu un lietošanas
iespējas un aizrādījis uz pareizu divdabju lietošanu. Sevišķu uzmanību J.
Endzelīns veltījis prepozīciju dabas un lietošanas noskaidrošanai. Šim
jautājumam viņš veltījis jau savu maģistra darbu ,,Latviešu prepozīcijas’’.

Sintakses jautājumiem J. Endzelīns nodevies mazāk. Tomēr arī sintaksē
viņš noskaidrojis vienu otru svarīgu jautājumu, dažā labā lietā
novērsdamies no valodnieka K. Mīlenbaha uzskatiem.

Profesors J. Endzelīns ir nostiprinājis arī svešvārdu rakstību latviešu
valodā. Viņš ir centies svešvārdus latviešu valodā rakstīt tā, kā tos izrunā
attiecīgā valodā. Tomēr dažreiz viņš ir arī atkāpies no svešvārdu
oriģinālizrunas, pielāgojoties latviešu valodas īpatnībām. Svešvārdu
rakstību J. Endzelīns stabilizējis E. Ozoliņa sastādītajā un J. Endzelīna
rediģētajā ,,Svešvārdu vārdnīcā’’ (1926), kas iznākusi jau vairākkārt.
J. Endzelīnam piešķirami galvenie nopelni, ka latviešiem tagad ir
zinātniska un praktiska pareizrakstība.

Pats profesors ir teicis, ka latviešu valoda esot izpētīta uz kādiem 30 - 40
gadiem. Liekas, ka J. Endzelīns ir par zemu vērtējis savu nozīmi latviešu
valodas pētīšanas laukā. Viņš ir atdevis latviešiem viņu valodu, atdevis
tīru, skaidru, noteiktu un pareizu. Ar to profesors J. Endzelīns ir ieguvis
augstāko balvu - nemirstību.

J. Endzelīns pulcinājis ap sevi jaunos valodniekus, kuri mīlējuši un
cienījuši savu profesoru. Viņa vārdu studenti izrunājuši ar lielu cieņu,
bet izdotās grāmatas skolotāji lieto skolās vēl šodien.

Vadīdams Latvijas Universitātes Latviešu valodas katedru, J. Endzelīns
ir sagatavojis jaunus zinātniekus - sava darba turpinātājus.

Vēl par J.Endzelīnu.