Atis Kronvalds (1837 - 1875) - pedagogs, sabiedrisks
darbinieks, publicists, valodnieks

Dzimis Krotes pagasta Lejasmiķos drēbnieka, vēlāk pusmuižas
rentnieka un modernieka ģimenē. Mācījies pie Krotes ķestera, tad
Mazlāņu pagastskolā. Ar draudzes mācītāja un baltvācu literāta H. Ē.
Katerfelda palīdzību A. Kronvalds mācās Durbē Špringera privātskolā
un vēlāk Liepājas augstākajā apriņķa skolā (1854 - 1857), kuru nebeidza
līdzekļu trūkuma dēļ. 1858. gadā A. Kronvalds nokārtoja
pārbaudījumus, iegūstot privātskolotāja tiesības, un sāka strādāt par
mājskolotāju vācu ārsta Fefera ģimenē Darbēnu muižā Kauņas guberņā.
Iepazīšanās ar lietuviešu valodu radīja pamatu vēlākajai A. Kronvalda
valodnieciskajai darbībai un interesei par latviešu un lietuviešu tautu
vēsturi.

Atgriezies Kurzemē, viņš padziļināja savas zināšanas latviešu valodā,
pedagoģijā, pulcēja ap sevi apkārtnes skolotājus, rosinot tos darboties
latviešu tautas izglītības laukā; sarakstīja vācu valodas mācību grāmatu
,,Mazā vācieša pirmais solis’’ (1863), ievadā norādot uz vācu valodas lielo
nozīmi izglītībā, un uzsvēra, ka grāmata domāta latviešiem, kas labi
apguvuši savu mātes valodu.

Savos rakstos A. Kronvalds aizstāvēja latviešu valodas tiesības, jaunu
pedagoģisku pārkārtojumu ieviešanu audzināšanā, vērsās pret
pārvācošanas tendencēm. Par nacionālās kultūras pamatu A. Kronvalds
izvirzīja valodu un latviešu skolas, to attīstīšanu un veicināšanu uzskatīja
par galveno uzdevumu.

A. Kronvalds turpināja jaunlatviešu sākto valodas tīrīšanas un
bagātināšanas darbu, cīnījās pret ģermānismiem un darināja jaunus
vārdus (to vidū daudzus, kas attiecas uz literatūras zinātni: dzeja,
dzejolis, luga, tēlot u. c.). Viņš mudina runāt un rakstīt latviski, pauž
uzskatu, ka katram jāapgūst tēvu valoda kā visu citu mācību priekšmetu
pamats.

Vēl par A.Kronvaldu.