Kārlis Mīlenbahs (1853 - 1916) – valodnieks

Dzimis Kandavas pagasta Šķūtēs mežsarga ģimenē. Mācījies Kandavas
pagastskolā, Tukuma apriņķa skolā, vēlāk Jelgavas ģimnāzijā (1871 -
1875). K. Mīlenbahs Tērbatas universitātē studējis klasisko filoloģiju
(1876 - 1880).

No 1881. gada līdz 1889. gadam K. Mīlenbahs ir Talsu privātās apriņķa
skolas priekšnieks, bet no 1889. līdz 1895. gadam - vācu valodas
virsskolotājs Jelgavas ģimnāzijā, vēlāk Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

1915.gada vasarā K. Mīlenbahs kopā ar Aleksandra ģimnāziju evakuējas
uz Tērbatu, bet pēc tam dodas uz Veravu, kur arī mirst.

K. Mīlenbahs ir pētījis latviešu valodas sintakses, leksikas, ortogrāfijas
jautājumus, pirmais Latvijā pievērsies vispārīgās valodniecības
problēmām (,,Par valodas dabu un sākumu’’, 1891).

No 1904.gada K. Mīlenbahs ir Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas
Valodniecības nodaļas vadītājs.

Viņš ir uzrakstījis ap 100 dažādu apcerējumu par valodu. Izcilākais
valodnieka darbs ir ,,Latviešu valodas vārdnīca’’, kuru K. Mīlenbahs
izstrādā līdz vārdam ,,patumšs’’ ( zinātnieka nāve pārtrauca nozīmīgo
darbu). Vārdnīcu papildina, rediģē un pabeidz J. Endzelīns, un tā iznāk
no 1923. līdz 1932. gadam. Kopā ar J. Endzelīnu ir uzrakstīta ,,Latviešu
valodas gramatika’’ (1907), no kuras vēlāk izveido ,,Latviešu valodas
mācību skolām’’.

Abu valodnieku kopdarbs ir arī mūsdienu latviešu valodas ortogrāfija.

Par J. Endzelīnu, savu tuvāko darba biedru, K. Mīlenbahs izteicās:
,,Latviešu valodnieku starpā minams pirmā kārtā Endzelīns.’’

Vēl par K.Mīlenbahu.