Krišjānis Valdemārs (1825 - 1891) - viens no jaunlatviešu
kustības aizsācējiem, publicists

Dzimis Ārlavas pagasta Vecjunkuros saimnieka ģimenē. Mācījies
Sasmakā, Pūņu muižas skolā un Lubezeres draudzes skolā līdz 1840.
gadam. K. Valdemārs bijis mājskolotājs Sasmakā, pēc tam strādājis par
rakstveža palīgu Rundālē, rakstvedi Lielbērstelē un Ēdolē.

1848. gadā K. Valdemārs izveido pirmo latviešu publisko bibliotēku.

Tērbatas universitātē studējis vēsturi un filoloģiju (1854 - 1858) un kopā
ar K. Baronu un J. Alunānu organizēja latviešu studentu vakarus. No
1859. līdz 1867. gadam K. Valdemārs dzīvoja Pēterburgā un bija
Krievijas Zinātņu Akadēmijas laikraksta ,,St. Petersburger Zeitung’’
redaktora palīgs un ierēdnis Finanšu ministrijā. 1867. gadā,
pastiprinoties policijas uzraudzībai, viņš pārceļas uz dzīvi Maskavā.

70. gados K. Valdemārs ap sevi pulcināja Maskavas latviešu inteliģenci,
rosinot to darboties latviešu kultūras laukā, vākt folkloras materiālus un
kopt latviešu valodu. Viņa vadībā tika sagatavota un izdota ,,Krievu -
latviešu - vācu vārdnīca’’ (1872), kuras izveidošanā piedalījās F.
Brīvzemnieks, A. Spāģis, I. Laube un citi. Ar K. Valdemāra gādību tika
izdota arī ,,Latviešu - krievu - vācu vārdnīca’’ (1879). Tajās pirmo reizi
tika ievietoti arī jaunlatviešu darinājumi.

Vēl par K.Valdemāru.