ĪPAŠĪBAS VĀRDI
Īpašības vārdi ir patstāvīgi, lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmes. Īpašības vārdi ir vārdšķira, kas padara valodu krāšņu, bagātu.
Īpašības vārdus var iedalīt divās grupās:
augsts augstāks visaugstākais,
kluss klusāks visklusākais;
pašreizējais, pēdējais, mūžīgs.
Īpašības vārdiem ir 5 gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis, locījums, noteiktā / nenoteiktā galotne, salīdzināmās pakāpes.
Dzimtē, skaitlī un locījumā īpašības vārds parasti saskaņojas ar lietvārdu, uz ko tas attiecas. Ja lietvārds ir nelokāms, tad īpašības vārds rāda dzimti, skaitli un locījumu.
Laba grāmata, labas grāmatas, labai grāmatai
Ērts auto, ērta auto ērti auto, ērtu auto
Tomēr īpašības vārdu galotnes neatbilst lietvārdu galotnēm. Lietvārdam vienskaitļa nominatīvā var būt 7 galotnes, īpašības vārdam savukārt šķirama noteiktā un nenoteiktā galotne.
Vienskaitlis |
Vīriešu dz. | Sieviešu dz. | |
| Lietvārds | -s, -š, -is, -us | -a, -e, -s | |
| Īpašības vārds |
Nenoteiktā gal. | -s, -š | -a |
| Noteiktā gal. | -ais | -ā | |
Īpašības vārdu leksiskā nozīme nemainās no tā, vai īpašības vārdam ir noteiktā vai nenoteiktā galotne. Šīs galotnes rāda priekšmetu pazīmi kā zināmu vai nezināmu.
Īpašības vārdus ar nenoteikto galotni loka kā 1.deklinācijas lietvārdus vīriešu dzimtē un kā 4.deklinācijas lietvārdus sieviešu dzimtē. Īpašības vārdus ar noteikto galotni loka īpatnēji. Tiem vienskaitļa datīvā un lokatīvā un daudzskaitļa datīvā, instrumentāli un lokatīvā ir paplašinātā galotne.
Vienskaitlis |
Daudzskaitlis |
|||||||
Vīriešu dz. |
Sieviešu dz. |
Vīriešu dz. |
Sieviešu dz. |
|||||
Nenot.g. |
Not.g. |
Nenot.g. |
Not.g. |
Nenot.g. |
Not.g. |
Nenot.g. |
Not.g. |
|
| N. | -s, -š | -ais | -a | -ā | -i | -ie | -as | -ās |
| Ģ. | -a | -ā | -as | -ās | -u | -o | -u | -o |
| D. | -am | -ajam | -ai | -ajai | -iem | -ajiem | -ām | -ajām |
| A. | -u | -o | -u | -o | -us | -os | -as | -ās |
| I. | -u | -o | -u | -o | -iem | -ajiem | -ām | -ajām |
| L. | -ā | -ajā | -ā | -ajā | -os | -ajos | -ās | -ajās |
Noteiktās un nenoteiktās galotnes lietošana
Īpašības vārdam ir trīs salīdzināmās pakāpes: pamata pakāpe, pārākā pakāpe un vispārākā pakāpe.
Skaista puķe, gudrs bērns, kluss čuksts.
Skaistāka puķe, gudrāks bērns, klusāks čuksts.
Pārākās pakāpes formu darina no īpašības vārda celma, pievienojot tam piedēkli -āk-.
Īpašības vārdi pārākajā pakāpē tiek izmantoti salīdzinājuma konstrukciju veidošanā. Ja darbības vārds nav noliegts, īpašības vārdu lieto kopā ar nekā vai par. Ja darbības vārds ir nolieguma formā, īpašības vārdu lieto kopā ar kā vai par.
Laila ir jaunāka nekā Vineta.
Laila ir jaunāka par Vinetu.
Kārlis nav garāks kā Lauris.
Kārlis nav garāks par Lauri.
Visskaistākā puķe, visgudrākais bērns, visklusākais čuksts.
Vispārākās pakāpes formu darina, pievienojot priedēkli vis- pārākās pakāpes formai ar noteikto galotni. Vispārākās pakāpes nozīmi var izteikt pārākā pakāpe savienojumā ar vietniekvārdu pats.
Pati skaistākā puķe, pats gudrākais bērns, pats klusākais čuksts.
Teikumā īpašības vārds var būt:
Bērns bija uzzīmējis zaļu zāli, zilas debesis, dzeltenu sauli un lielu māju pašā lapas vidū;
Zāle ir zaļa, debesis zilas, bet saule ir dzeltena un spo?a;
Balta nāca tautu meita.
Īpašības vārdu morfoloģiskā analīze