10.vingrinājums. Vārdus iekavās saskaņo ar pārējiem teikuma locekļiem!

Ceru, ka Jūs neesat tas aizbildnis, kas reiz uzsēdās uz krupja. Un … (nabags) krupītis esot pārsprādzis – tā man stāstīja – ar diezgan … (pamatīgs) blīkšķi, acīmredzot tas bijis krietni … (resns) aizbildnis.

Vai atceraties tās … (mazs) ar … (režģi) pārsegtās izrakumu vietas pie … (veļa) mazgātavas logiem Džona Grīra … (patversme)? … (Katrs) pavasari, kad sāka parādīties krupji, mēs mēdzām savākt šo … (lēkājošs) kolekciju un turējām tos šajos … (padziļinājumi) pie … (logi). Reizēm tie ievēlās … (mazgātava), saceldami … (jautrs) jandāliņu … (veļa) dienā. Par šādu izrīkošanos mūs bargi sodīja, bet, par spīti … (visas briesmas), … (krupji) vākšana tomēr turpinājās.

Tā vienā dienā – es neapgrūtināšu Jūs ar … (sīkāks) informāciju – kaut kādā veidā viens no … (vislielākais) un … (treknākais) krupjiem bija ierāpies kādā no tiem … (milzīgs) atzveltnes krēsliem … (pilnvarotie) istabā un vēlāk pēcpusdienā, … (aizbildņi) sēdes laikā…

Bet Jūs taču pats bijāt tur, vai ne? Un atceraties, kas notika tālāk…

Tagad, kad aizritējis jau zināms … (laiks) sprīdis, mierīgi uz pagājušo atskatoties, jāsaka: sods bija pelnīts un – ja atceros pareizi – … (pārkāpums) atbilstošs.

Nezinu, kādēļ esmu noskaņota uz … (atmiņas). Liekas, pavasaris un … (krupji) parādīšanās atmodinājusi kādu senu … (krāšana) tieksmi. Vienīgais, kas mani attur no … (kolekcionēšana), ir fakts, ka to neaizliedz neviens likums.

(Pēc Dž.Vebsteres)