5.vingrinājums. Saliec garumzīmes, kur tās nepieciešamas!

Miļo Garkajtetiņ!

Vai esat kadreiz kaut ko dzirdejis par Mikelandželo?

Viņš ir slavens makslinieks, kas viduslaikos dzivojis Italija. Kad par to ierunajas angļu literaturas stunda, izradijas – visi viņu pazist, un visa klase smejas, kad es notureju viņu par erceņģeli. Šie vardi taču skan tik lidzigi, vai ne? Koledža butu jazina daudz kas tads, par ko es nekad neesmu macijusies, un ta ir mana nelaime. Ta man iznak piedzivot ļoti nepatikamus mirkļus. Bet esmu jau iemacijusies kluset, ja meitenes runa par lietam, par kuram nekad neesmu dzirdejusi, un velak uzmekleju šos vardus enciklopedija.

Man gadijas briesmigi kļudities paša pirmaja diena. Kads ieminejas par Morisu Meterlinku, un es jautaju, vai ta ir frešmene. Tas nu izskanejis ka anekdote pa visu koledžu. Tomer visuma esmu klase tikpat gudra ka citas meitenes un par vienu otru par sapratigaka.

Vai jums interesetu zinat, ka es esmu iekartojusies? Mana istaba ir dzeltenbruna simfonija. Vienu sienu nokrasoju iesarkani dzeltenu, nopirku rievotu dekorativo audumu dzeltena krasa logu aizkariem un spilveniem. Vēl iegadajos mahagonija rakstamgaldiņu, pito kreslu un brunu tepiķi. Tepiķim gan vidu ir tintes traips, bet es aizsedzu traipu, uzlikdama tam virsu kreslu.

Logiem ir augstas palodzes. Sežot parasta sedekli, ara paraudzities nav iespejams. Bet es atskruveju rakstampultei spoguli, nopolstereju pultes virsmu un novietoju pie loga. Ta izveidojas taisni vajadziga augstuma sedeklis. Vel tik jaizvelk atvilktnes ka pakapieni, un – kap augša! Erti un labi!

(Pēc Dž.Vebsteres)