8.vingrinājums. Lieto vārdus iekavās pareizajā dzimtē, skaitlī un locījumā!

… (Garš) apakšstāva vestibils nebija apgaismots, un, kad Džeruša nāca lejā pa kāpnēm, kāds aizkavējies pilnvarotais vēl stāvēja … (atvērts) durvīs, kuras veda uz … (vaļējs) verandu mājas priekšā. Džerušas skatienu piesaistīja … (dīvains) cilvēka siluets – šis cilvēks šķita neparasti … (garš). Vīrietis pamāja ar roku automašīnai, kas gaidīja lokveida … (piebraucamais) ceļā. Kad auto sakustējās un tuvojās durvīm, … (spožs) prožektori … (īss) brīdi asi iezīmēja vīrieša ēnu uz … (iekšējais) sienas. Ēna atainoja groteski … (izstiepts), … (pagarināts) kājas un rokas, tās noslīdēja pa grīdu, tad parāpās augšup gar gaiteņa sienu, atgādinot … (milzīgs), uz … (izstiepts) kājām šūpojošos zirnekli – garkājtētiņu.

Džerušas … (jautrs) smiekli izlīdzināja grumbas bažīgi … (saraukts) pierītē. Raksturā meitene bija … (gaišs) un … (saulains), un pat (visniecīgākais) prieks rada atbalsi viņas sirdī. Bet, ja var uzjautrināt pat kaut kas tik … (drūms) kā aizbildnis, tas nozīmē, ka sagaidāms kāds neparasti (patīkams) pārsteigums. … (Nejaušs) acumirkļa … (radīts) noskaņa Džeruša smiedamās iegāja kancelejā un pieteicās misis Lipetai. Patīkami pārsteigta, Džeruša tūlīt pamanīja, ka arī pārzine, kaut gan tieši nesmaidīja, tomēr bija labdabīgi noskaņota. Pārzines seja likās tikpat … (laipns), kā viesus pieņemot.

(Pēc Dž.Vebsteres)