PIRMĀ KONJUGĀCIJA

Pie pirmās konjugācijas pieder vienzilbes darbības vārdi un to atvasinājumi ar priedēkļiem. Pirmās konjugācijas darbības vārdus iedala piecās grupās.

Pie pirmās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

sakne nenoteiksmes, tagadnes un pagātnes celmos neatšķiras, piem. augt-augu-augu;
celmu saknēs mijas platais un šaurais e, ē, piem., bēgt-bēgu-bēgu;
nenoteiksmes saknē ī un tagadnes un pagātnes saknē in ,piem., mīt-minu-minu;
nenoteiksmes saknē ie, tagadnes saknē ej, pagātnes saknē ēj, piem., liet-leju-lēju;
nenoteiksmes saknē ī un tagadnes un pagātnes saknē ij, piem., vīst-viju-viju;
ir līdzskaņu mija saknes beigās, piem., nākt-nāku-nācu;

Pie otrās grupas pieder darbības vārdi, kuriem celmos ir pastkaņu mija:

i-ē-i, piem., cirpt-cērpu-cirpu;
i-e-i, piem., krimst-kremtu-krimtu;
i-ie-i, piem., likt-lieku-liku.

Pie trešās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

nenoteiksmes un tagadnes saknē ir šādas paskaņu mijas : a-o-a, i-ī-i, u-ū-u, piem., rakt-roku-raku, krist-krītu-kritu, just-jūtu-jutu.
darbības vārds tikt;
tagadnes celmā ir sakņu kopas aun vai ien, piem., siet-sienu-sēju.

Pie ceturtās grupas pieder darbības vārdi, kuriem

tagadnes celms beidzas ar j, piem., glābt-glābju-glābu;
nenoteiksmes celms beidzas ar -k vai -g un tagadnes un pagātnes celmi beidzas c vai dz, piem., braukt-braucu-braucu;
ir līdzskaņu mija saknes beigās: s-š-t, s-ž-d, s-š-s, z-ž-z, l-ļ-l, piem., pūst-pūšu-pūtu, laist-laižu-laidu, dzēst-dzēšu-dzēsu, lauzt-laužu-lauzu, celt-ceļu-cēlu.
sakne beidzas ar r, piem., bērt-beru-bēru.

Pie piektās grupas pieder darbības vārdi, kuriem tagadnes celms beidzas ar st, piem., kļūt-kļūstu-kļuvu.

Ceturtās grupas darbības vārdiem vienkāršās tagadnes formās rodas līdzskaņu mija, izņemot vienskaitļa otrās personas formu.

Beigu līdzskanis	Mija	Piemēri
s	š	dzēs - dzēš
t	š	cent - cenš
d	ž	svied - sviež
z	ž	griez - griež
l	ļ	smel - smeļ
p	pj	stiep - stiepj
b	bj	streb - strebj
m	mj	stum - stumj

Darbības vārdos, kuru nenoteiksmes celms beidzas ar -k, -g, vienkāršās tagadnes vienskaitļa otrajā personā -k mijas ar -c un -g mijas ar -dz, piem., roc - rok.

Pirmās konjugācijas darbības vārdu locīšanas paradigmas

Darības vārda forma	Laiki	Viensk. 1.pers.	Viensk. 2.pers.	Viensk. 3pers.	Daudzsk. 1.pers.	Daudzsk. 2.pers.	Daudzsk. 3.pers.
tiešais	Tagadne	-u	-	-	-am	-at	-
tiešais	Tagadne, 5.grupa, 3.grupa, kas beidzas ar p, t, d	-u	-i	-	-am	-at	-
tiešais	Pagātne	-u	-i	-a	-ām	-āt	-a
tiešais	Nākotne	-u	-i		-im	-it, -iet
atgriezeniskais	Pavēles izt.	-			-im	-iet
atgriezeniskais	Tagadne	-os	-ies	-as	-amies	-aties	-as
atgriezeniskais	Pagātne	-os	-ies	-ās	-āmies	-āties	-ās
atgriezeniskais	Nākotne	-os	-ies	-ies	-imies	-ieties, -ities	-ies
atgriezeniskais	Pavēles izt.	-	-ies	-as	-imies	-ieties	-as

Piemēri

Pirmā grupa

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
es	ēd-u	ēd-u	ēdīš-u
tu	ēd	ēd-i	ēdīs-i
viņš	ēd	ēd-a	ēdīs
mēs	ēd-am	ēd-ām	ēdīs-im
jūs	ēd-at	ēd-āt	ēdīs-iet, ēdīs-it
viņi	ēd	ēd-a	ēdīs

Otrā grupa

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
es	velk-u	vilk-u	vilkš-u
tu	velc	vilk-i	vilks-i
viņš	velk	vilk-a	vilks
mēs	velk-am	vilk-ām	vilks-im
jūs	velk-at	vik-āt	vilks-iet,vilks-it
viņi	velk	vilk-a	vilks

Trešā grupa

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
es	sien-u	sēj-u	sēš-u
tu	sien	sēj-i	sēs-i
viņš	sien	sēj-a	sēs
mēs	sien-am	sēj-ām	sēs-im
jūs	sien-at	sēj-āt	sēs-iet, sēs-it
viņi	sien	sēj-a	sēs

Ceturtā grupa

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
es	kāpj-u	kāp-u	kāpš-u
tu	kāp	kāp-i	kāps-i
viņš	kāpj	kāp-a	kāps
mēs	kāpj-am	kāp-ām	kāps-im
jūs	kāpj-at	kāp-āt	kāps-iet, kāps-it
viņi	kāpj	kāp-a	kāps

Piektā grupa

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
es	salst-u	sal-u	salš-u
tu	sals-i	sal-i	sals-i
viņš	salst	sal-a	sals
mēs	salst-am	sal-ām	sals-im
jūs	salst-at	sal-āt	sals-iet, sals-it
viņi	salst	sal-a	sals

Atpakaļ uz darbības vārdu lapu