A.Andronovs
NB! TIEK LIETUOTA NETRADICIONĀLĀ PAREIZRAKSTĪBA!
Visas værba formas latviešu valuodā tiek atvasinātas nuo trim galvænajiem formveiduošanas cælmiem: nenuoteiksmes, tagadnes un pagātnes.
Īstenības izteiksme
Tagadne
Tagadnes laika formas tiek atvasinātas nuo tagadnes cælma ar pærsōnu galuotnēm. Konjugēšanas formas ir visvieglāk veiduot par pamatu izmantuojuot 3. pærsōnas formu, kuras galuotnes rāda konjugēšanas tipu: -Ø / -as - īsais un -a / -ās - garais.
Šī forma ir jānuorāda vārdnīcās infinitīvam klāt. Tuomāēr parasti tiek nuorādīta 1Sg forma, kas nešķir īsuo un garuo konjugāciju (visiem værbiem 1Sg ir galuotne -u). Tādējādi, lietuojuot tradicionālas vārdnīcas, jāpatur prāta papildlikums: pēc garās konjugācijas parauga tiek luocīti værbi ar infinitīvu ar -ināt un tie værbi ar infinitīvu ar piedēkli -īt, kuru tagadnes cælmam nav piedēkļa. Tiešuo sekundāruo værbu (kas piedær pie īsās konjugācijas) 3. pærsōnas formā cælma galā izkrīt j.
Tagadnes laika formās šauruo e, ē vai platuo æ, āē nuosaka pēdējais cælma līdzsknis: šāurinātāja līdzskaņa (j (tuo skaitā arī skaņu savienuojumuos pj, bj, mj, vj), ļ, r < ŗ (mīkstais ŗ bija visu primāruo værbu ar r tagadnes cælmā), š, ž) priekšā tiek lietuoti šaurie e, ē, nešaurinātāja - platie æ, āē.
Værbu luokuot, cælms tiek saglabāts bez pārmaiņām visās formās, izņæmuot tagadnes 2Sg, kur cælmā var nuotikt pēdējā līdzskaņa mija un tā priekšā vienmāēr tiek lietuoti šaurie e, ē. Īsas luocīšanas værbu 2Sg forma (tagadnē) rada grūtības. Tuo atvasināšanu apraksta tādi likumi:
Ja tas ir pārāk sarežģīts, 2Sg forma jānuorāda vārdnīcā blakus 3. pærsōnas formai, bet tam, kurš mācās valuodu, jāiegaumē visas šīs formas.
Pagātne
Pagātnes laika formas tiek atvasinātas nuo pagātnes cælma ar pærsōnu galuotnēm. Visiem værbiem pagātnē ir vienuota galuotņu paradigma (kas atbilst tagadnes garās konjugācijas paradigmai). Cælma pēdējā zilbē vienmāēr tiek lietuoti šaurie e, ē.
Nākuotne
Nākuotnes laika formas tiek atvasinātas nuo nenuoteiksmes cælma ar piedēkli -s- un nākuotnes laika pærsōnu galuotnēm. Cælma pēdējā zilbē nākuotnē vienmāēr tiek lietuoti šaurie e, ē. Ja nenuoteiksme beidzas ar -st, -zt, tad nākuotnē tiek atstātīts sākuotnējais celma gala līdzskanis, kurš parādās pagātnes cælmā, un starp tā līdzskani un piedēkli -s- tiek iesprausts savienuotāja patskanis ī (piem., nest - næs - nesa > nesīs, lauzt - lauž - lauza > lauzīs, spiest - spiež - spieda > spiedīs, mest - mæt - meta > metīs). 1Sg formā piedēklim ir forma -š-. 2Pl formā pēc literārās valuodas normas galuotne -it ir ieteicamāka, bet vairāk tiek lietuota galuotne -iet.
Vēlējuma izteiksme
Vēlējuma izteiksmes formas tiek atvasinātas nuo nenuoteiksmes cælma ar piedēkli -tu (atgriezeniskuos værbuos ir -tuo-s). Vēlējuma izteiksmei nav pærsōnas galuotņu - formas ir vienādas visām pærsōnām. Cælma pēdējā zilbē vienmāēr tiek lietuoti platie æ, āē.
Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksmei ir tikai viena īpatnēja forma - 2Pl: tā tiek atvasināta nuo tagadnes cælma ar formantu -iet, kura priekša nuotiek tās pašas cælma parmaiņas, kā arī tagadnes 2Sg formā, tikai sekundāru værbu cælmā tiek saglabāts j. (Garās konjugācijas værbiem mēdz būt væcas formas ar formantu -ait: ziniet! un zinait!) Citu pavēles izteiksmes pærsōnu formu nuozīmē tiek lietuotas attiecīgas īstenības izteiksmes formas (3. pærsōnā ar partikulu lai) - skat. tabulā.
|
|
Indicātīvus |
Subiūnktīvus |
Imperātīvus |
|||
|
Praesēns |
Praeteritum |
Futūrum |
||||
|
basis praesentis |
basis praeteritī |
basis īnfīnītīvī |
basis īnfīnītīvī |
basis praesentis |
||
|
s i m p l e x |
||||||
| 1Sg | -u | -u | -u | -š-u | -tu | - |
| 2Sg | -Ø, -i | -i | -i | -s-i | = praes. | |
| 3 | -Ø | -a | -a | -s-Ø | lai + praes. | |
| 1Pl | -am | -ām | -ām | -s-im | = praes./futūr. | |
| 2Pl | -at | -āt | -āt | -s-it | -iet | |
|
r e f l e x ī v u m |
||||||
| 1Sg | -uo-s | -uo-s | -uo-s | -š-uo-s | -tuos | - |
| 2Sg | -ie-s | -ie-s | -ie-s | -s-ie-s | = praes. | |
| 3 | -a-s | -ā-s | -ā-s | -s-ie-s | lai + praes. | |
| 1Pl | -amie-s | -āmie-s | -āmie-s | -s-imie-s | = praes./futūr. | |
| 2Pl | -atie-s | -ātie-s | -ātie-s | -s-itie-s | -ietie-s | |
Sīkāk sk.:
Andronovs A. Pārdomas par verba locīšanu latviešu valodā. - Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Rīga, 1997. - N 3. (tiek publicēts).
e-mail: Aleksey.Andronov@pobox.spbu.ru