 Melngalvju nams14.gs. pēc bīskapa un ordeņa pārcelšanās uz citu vietu izveidojās jauns pilsētas centrs - tirgus laukums, kas radās gandrīz pilsētas ģeometriskajā centrā starp Daugavmalu un Pētera baznīcu. Ap to grupējās nozīmīgākās administratīvi politiskās celtnes - Rātsnams un t.s. Melngalvju nams. Bez tam te atradās arī kauna stabs, Rolanda koka tēls, bagāto tirgotāju nami (šobrīd no tiem var apmeklēt Mencendorfa namu). Diemžēl pēc II pasaules kara šis laukums tika pilnībā pārbūvēts, jo tas tika izpostīts, līdz ar to laukumam ir pavisam cits veidols. Melngalvju nams - sākumā te apmetušies iebraucēji tirgotāji, pakāpeniski tas kļuvis par neprecēto tirgotāju namu. Viens no šo brašo vīru patroniem bija sv.Mauricijs, tādēļ arī nosaukums - melngalvji. Kopš 1477.g. melngalvji īrē no rātes savām sanāksmēm un svētkiem Jauno namu, ko pilsēta uzcēlusi tūliņ pēc 1330.g. Sākotnēji tam tiek piedēvēts Artura galma nosaukums, jo, melngalvji, būdami jauni un neprecējušies, dzīvoja pēc viduslaiku bruņienieku tikumiem. Nams nebija liels, bet grezns. Nams tika celts no ķieģeļiem, virs pagraba stāva paceļoties diviem pamatstāviem ar augstiem kāpņveida zelmiņiem galos. 1619.-1625.g. uz rātslaukuma pusi vērsto zelmini pārveido, papildinot to ar zvēru un cilvēku figūrām, kā arī ar tirgotāju un jūrnieku aizbildņu - Merkūrija un Neptūna gleznojumiem. Virs nišām, kurās atradās gleznojumi, 1622.g. tika ierīkots pulkstenis ar "mūžīgo" kalendāru. Bez tam zelmiņa galā tika uzlikta sv.Jura jātnieka figūra, kas kalpo par greznojumu un vējrādītāju vienlaikus. Lai gan Melngalvju nams pēc tam tika daudzas reizes pārveidots, fasāde visumā saglabājās nemainīta. Starp citu, Melngalvju namā ne tikai noturēja lietišķas sapulces, bet to izmantoja arī kā koncertzāli, te diriģējis arī Rihards Vāgners, uzstājies F.Lists. Pirms II pasaules kara te bija plaša Rīgas Radiofona simfoniskā orķestra nošu bibliotēka. Tagad Melngalvju namu iesākts atjaunot.
 Latviešu kultūra
|