IDEOGRĀFISKĀ RAKSTĪBA

Ideogrāfiskais raksts ir nākamā rakstības attīstības pakāpe. Tas veidojās, piktogrammām pakāpeniski pārtopot par ideogrammām. Ideogrammas ir daudznozīmīgas. Interesants ir vērojums, ka primitīvo tautu ideogrāfiskajā rakstībā lietotie simboli bieži vien ir ļoti līdzīgi vai pat pilnīgi vienādi. Piemēram, ar asaru apzīmēta nelaime. Šī ideogramma atrasta primitīvajos zīmējumos uz klintīm Kalifornijā, kā arī vairāk attīstīto tautu - maiju un acteku rakstībā.

Ideogrāfiskā rakstība bijusi diezgan izplatīta. To lietojuši Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāji, Āfrikas tautas, Polinēzijas un Austrālijas iedzīvotāji, jukagiri Ziemeļaustrumsibīrijā. Jau IV gadu tūkstotī pirms mūsu ēras ideogrāfiskā rakstība bijusi šumeriem, kas apdzīvoja Tigras un Eifratas ieleju Mezopotāmijā. Pastāv uzskats, ka šumeri lietojuši arī piktogrāfisko rakstu un ka šai tautai pieder vislielākie nopelni rakstības izveidošanā un attīstīšanā. Apmēram III, II gadu tūkstotī pirms mūsu ēras ideogrāfisko rakstību jau lietojuši senās Ēģiptes iedzīvotāji. Ideogrāfisko rakstību pazinuši arī senie Ķīnas iedzīvotāji.

Senākās ideogrāfiskās rakstības sistēmas:

1) seno ēģiptiešu raksts (no 4. g.t.p.m.ē) - hieroglifi,

2) ķīniešu hieroglifi (3. g.t.p.m.ē.),

3) senās Indijas rakstība (3. -2. g.t.p.m.ē.),

4) anatoliešu valoda (hetu valododas rakstu pieminekļi 3. -2. g.t.p.m.ē.),

5) senebreju teksti (2. g.t.p.m.ē.),

6) acteku un maiju raksti (Meksikas un Centrālās Amerikas teritorijā).

Ideogrāfiskajā rakstā ir iespējams parādīt pat dažus gramatiskās uzbūves elementus. Un tomēr vēl saglabājas iespēja ideogrāfisko rakstu lasīt vairākās valodās.

Ideogrāfiskā rakstība strauji izplatījās un plaši tika lietota praktiskajā dzīvē. Tādēļ radās vajadzība paātrināt rakstības tempu, shematizējot zīmes. Ideogrammas aizvien vairāk pilnveidojās par nosacītām zīmēm. Izveidojās hieroglifi un ķīļu raksti.