Darbības vārdi (verbi) ir patstāvīgi vārdi, kas izsaka darbību, stāvokli vai procesu.

zīmēt, skriet, augt, dzīvot, smieties, mosties, sēdēt, ilgt,

Teikumos darbības vārdi var būt trīs stāvokļos: nenoteiksmē, personu formā vai divdabju formā.

Nenoteiksme (infinitīvs) ir darbības vārda forma, kas darbību, procesu vai stāvokli tikai nosauc, bet nenorāda uz laiku, personu un skaitli. Nenoteiksmi izsaka ar galotni -t vai -ties. Nenoteiksme uzskatāma par darbības vārda pamatformu, to pretstata visām pārējām darbības vārda formām.

celt, celties, mazgāt, mazgāties, mācīt, mācīties, riet, kalt, laikot, smieties, censties, priecāties

Pēc formas un nozīmes darbības vārdi ir

• tieši. Tiešiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -t

iet, gulēt, šūt, rakstīt, audzēt, mīlēt, ravēt;

• atgriezeniski. Atgriezeniskiem darbības vārdiem nenoteiksmē ir galotne -ties.

vēlēties, skaisties, klausīties, mosties, žāvāties, smieties.

Pēc nozīmes un saistījuma ar citiem vārdiem teikumā darbības vārdi ir

• pārejoši. Tie ir saistīti ar papildinātāju akuzatīvā, piesaista jautājumu ko?

lasīt (grāmatu), celt (māju), skatīties (filmu), nest (somu), zīmēt (cilvēkus), rakt (zemi);

• nepārejoši. Tie nepiesaista papildinātāju akuzatīvā, nevar uzdot jautājumu ko?

sēdēt, priecāties, raudāt, iet, slimot, uztraukties.

Pēc vārda sastāva darbības vārdi ir

• pirmatnīgi. Pirmatnīgie darbības vārdi nenoteiksmē sastāv tikai no saknes un galotnes.

iet, smieties, vest, raut, likt, ļaut, liekties;

• atvasināti. Atvasinātajiem darbības vārdiem nenoteiksmē bez saknes un galotnes vēl ir priedēklis vai piedēklis, vai abi divi.

aiziet, iesmieties, smaidīt, lasīt, pasmaidīt, izlasīt.

Ar priedēkļiem darbības vārdus atvasina tikai no citiem darbības vārdiem. Darbības vārdus var atvasināt ar šādiem latviešu valodas priedēkļiem:

aiz-, ap-, at-, ie-, iz-, ne-, no-, pa-, pār-, pie-, sa-, uz-.

aizrakstīt, aprakstīt, atrakstīt, ierakstīt, izrakstīt, nerakstīt, norakstīt, parakstīt, pārrakstīt, pierakstīt, sarakstīt, uzrakstīt;

apmācīt, iemācīt, izmācīt, nemācīt, pamācīt, pārmācīt, samācīt;

necensties, pacensties, pārcensties, sacensties.

Ar piedēkļiem darbības vārdus atvasina no lietvārdiem, īpašības vārdiem un darbības vārdiem. Darbības vārdus atvasina ar šādiem latviešu valodas piedēkļiem:

-ā-, -ē-, -ī-, -o-, -inā-, -aļā-, -alē-, -elē-, -uļo-.

raudāt, zīmēt, lasīt, dejot, vilināt, kāpaļāt, braukalēt, skraidelēt, burbuļot.

Pēc izsacītās darbības veida darbības vārdi ir:

• nepabeigta veida – izsaka ilgstošu, nepabeigtu darbību. Šiem darbības vārdiem nav priedēkļa:

ēst, dziedāt, iet, lasīt.

Izņēmumi: piedot, aizstāvēt, palikt, pazīt, patikt;

• pabeigta veida – izsaka pabeigtu darbību. Šiem darbības vārdiem ir priedēklis:

paēst, nodziedāt, aiziet, ieiet, izlasīt.

Pēc gramatiskā lietojuma darbības vārdi var būt:

• patstāvīgi vārdi. Teikumā tiem ir pilnīga leksiskā nozīme, tie veido teikuma locekli:

zīmēt, vilkt, žāvāties, apstāties;

• palīgdarbības vārdi. (būt, tikt, tapt, kļūt) Teikumā tiem parasti nav pilnīgas leksiskās nozīmes, tos lieto salikto laiku un ciešamās kārtas formu veidošanā:

esmu zīmējis, biju uzvilcis, tiek zīmēts, top mācīts.

Darbības vārdi būt, tikt, tapt var tikt lietoti arī kā patstāvīgi darbības vārdi.

Ir vasara. Tu tiksi ar to galā. Top lielas lietas.

Darbības vārdu celmi

Darbības vārdu konjugācijas

Darbības vārdam personas formā ir šādas gramatiskās kategorijas:

• kārta,
• izteiksme,
• laiks,
• skaitlis,
• persona.

Locīšanas paraugs

Divdabji

Darbības vārdu morfoloģiskā analīze