Lietvārdi ir patstāvīgi vārdi, kas priekšmetiskā veidā nosauc dažādas īstenības parādības. Priekšmetiskums gramatikā ir ļoti daudzveidīgs, tas ietver priekšmetus, dzīvas būtnes, parādības, procesus, abstraktas parādības, piem., grāmata, kaķis, cilvēks, lietus, zīmēšana, mīlestība. Leksiskā ziņā priekšmetiskums realizējas tikai daļēji, jo ir tīri gramatisks, piem., klusums, skriešana.

Teikumā lietvārds var būt jebkurš teikuma loceklis, vienīgi izteicēju tas neveido viens pats, bet gan kopā ar saitiņu.

• teikuma priekšmets

Raitas vecākā meita Daina ir latviešu valodas skolotāja pagasta skolā.

• apzīmētājs

Raitas vecākā meita Daina ir latviešu valodas skolotāja pagasta skolā.

• izteicējs

Raitas vecākā meita Daina ir latviešu valodas skolotāja pagasta skolā.

• apstāklis

Raitas vecākā meita Daina ir latviešu valodas skolotāja pagasta skolā.

• pielikums

Raitas vecākā meita Daina ir latviešu valodas skolotāja pagasta skolā.

• papildinātājs

Māris raksta draugam vēstuli.

• dubultloceklis

Par brīnumu es izaugu

Skaista meita māmiņai.

 

Visus lietvārdus iedala:

• sugas vārdos. Sugas vārdi apzīmē vai nu kādu priekšmetu klasi kopumā, vai arī konkrētu priekšmetu no šīs klases.

Piem., zābaks, milti, ozols, sniegs, klusums, prieks;

• īpašvārdos. Īpašvārdi apzīmē kādu atsevišķu priekšmetu, lai atšķirtu to no citiem tās pašas klases priekšmetiem.

Piem., Ilze, Muris, Sigulda, Gauja, Latvija, "Jaunā Avīze", "Mērnieku laiki"

Īpašvārdu rakstība

Lietvārdiem ir trīs gramatiskās kategorijas: dzimte, skaitlis un locījums.

Lietvārdu locīšana un deklinācijas

Lietvārda morfoloģiskā analīze