Salikts sakārtots teikums sastāv no divām vai vairākām sintaktiski līdztiesiskām vienībām - komponentiem, kas ir savienoti ar sakārtojuma saikļiem vai sakārtojuma vārdiem. Starp komponentiem saliktā sakārtotā teikumā ir sakārtojuma sintaktiskais sakars.

Sārti liesmo mākoņkraujas, un no tumsas bezdibeņiem jauna gaisma augšup šaujas.

Stiprā tērauda trose nostiepās kā stīga, un es pārmaiņus piegriezu vinču un atkal atlaidu vaļīgāk.

Apakšējā stūrī lapas gan bija salipušas, bet, saudzīgi verot, izdevās tās atdalīt veselas.

Spīdīgie, gaišie mati bija gludi atsukāti, tādēļ galva šķita maza.

Brālis lasa, un māsa raksta.

Brālis lasa, bet māsa raksta.

Brālis lasa, māsa raksta.

Kā rāda piemēri, šādi teikumi var būt salikti saikļa teikumi vai salikti bezsaikļa teikumi.

Jēdzieniskā ziņā neatkarīgāks parasti ir pirmais komponents, bet otrajā komponentā tiek papildināts tā saturs, izteikts pretstats, minētas kāda stāvokļa vai norises sekas u. tml.:

Bija vien jāver durvis vaļā, un viņš to darīja tīši skaļi.

Un mīļā glāstā

Mēs matus skaram,

Bet mūsu mīļie

Mums aiziet garām.

Istabā sabiezēja krēsla, un viņi abi vairs nevarēja viens otru saskatīt.

Vēl slimnīcā kāda runa par cirvi bija, droši vien māte atceras vai arī Ants.

Komponenti var būt arī jēdzieniski līdzvērtīgi, piemēram, ja teikumā minēts kas vienlaicīgi eksistējošs:

Ābeles stāv ieputinātas līdz padusēm, un dārza balto klaju šķērso kaķa pēdu sīkie dobumiņi.

Saliktā sakārtotā teikumā var būt arī trīs un pat vairāki komponenti, bet visvairāk izplatīti ir teikumi ar diviem komponentiem. Saliktiem sakārtotiem teikumiem, kam ir vairāk nekā divi komponenti, ir savas īpatnības, tāpēc tie ir izdalīti kā atsevišķs saliktu sakārtotu teikumu apakštips ar nosaukumu "paplašināti salikti sakārtoti teikumi" un aplūkoti atsevišķi aiz saliktu sakārtotu teikumu apskata.

Salikta sakārtota teikuma komponenti pēc savas struktūras atbilst vienkāršam patstāvīgam teikumam. Izsakāmā satura ziņā salikta sakārtota teikuma komponenti ir apvienoti vienā veselumā, un starp tiem ir dažādas jēdzieniskās attieksmes

Jēdzieniskā ziņā patstāvīgākais un neatkarīgākais parasti ir pirmais komponents, turpretī otrais komponents ir zināmā atkarībā no pirmā komponenta: otrais komponents vai nu paskaidro un papildina pirmajā komponentā teikto, vai arī izsaka pirmajā komponentā teiktajam pretēju saturu, parāda sekas, kas izriet no pirmajā komponentā izteiktās darbības u. tml.

Es izteicu savas domas brālim, un viņš tām pilnīgi piekrita.

Es nogriezu maizi tēvam, bet viņš atdod to kalpu aitām!

Reiz tas neatslābdams pūta trīs diennaktis, un par piekļūšanu iemestajiem tīkliem nebija ko domāt.

Ir arī tādi salikti sakārtoti teikumi, kuros abi komponenti ir jēdzieniski līdztiesiski.

Viens no ciemiņiem man iedod piparkūku gaili un jātnieku, bet otrs no krusttēviem glauda man galvu.

No meiteņu valgajiem matiem

Nakts rūgtenās smaržas pil,

Bet tālē aiz rudzu statiem

Kā noreibis dvašo sils.

Lielās kalvas upē ir mierīgas, bet mazās zāles un stiebri klusi lokās virs ūdens straumes un nekad laikam nestāv mierā - visu garu vasaru.

Salikta sakārtota teikuma komponenti, tāpat kā atsevišķi vienkārši teikumi, pēc savas struktūras var atbilst divkopu teikumam vienkopas teikumam vai pat bezkopas teikumam. Salikts sakārtots teikums var sastāvēt no vienveida komponentiem, - kad visi komponenti ir tikai divkopu vai arī tikai vienkopas konstrukcijas.

Salikts sakārtots teikums var sastāvēt no dažāda veida komponentiem, kad viens no komponentiem ir divkopu, bet otrs vienkopas vai bezkopas.

Viss biezā miglā

Ap mani slīkst.

Rūs zāle uz ceļiem (divkopu komponents),

Un bērziņi nīkst (divkopu komponents).

Pasaule viņai pieder (divkopu komponents), un viņa pieder pasaulei (divkopu komponents).

Tā nav visur (vienkopas komponents), un tā nedrīkst būt arī Līdainē (vienkopas komponents).

Smēdē uz acumirkli kļūst gaišs (vienkopas komponents), un dzirksteles kā sarkani, nikni kukaiņi šņākdami skrien pa visiem kaktiem (divkopu komponents).

Tikai mierīgi (bezkopas komponents), un vismaz četrinieks būs nopelnīts (divkopu komponents).

Tomēr visbiežāk izplatīti ir tādi salikti sakārtoti teikumi, kuros abi komponenti pēc uzbūves ir divkopu. Saliktu sakārtotu teikumu ar vienkopas un bezkopas komponentiem ir ļoti maz.

Ar tālēm tāles sarunājas,

Aiz gada nāk un aiziet gads.

Var piegurt rokas piegurt kājas,

Bet sirds - nekad.

Sevišķs jau tas nekas nebija, tomēr atmiņa.

Tā tur spogulī bija jauna meitene, bet cik satraukta!

Jānis ar Pēteri abās pusēs sakarsušajam motoram, bet Kārlēns starp tīkliem nolicis galvu blakus neizdzēstajai laternai.

Saliktā sakārtotā teikumā komponentu secība ir noteikta, un to nosaka izsakāmais saturs un jēdzieniskā atkarība. Komponentu apmainīšana vietām saliktos sakārtotos teikumos nav iespējama bez teikuma satura sagraušanas vai būtiskas sagrozīšanas.

Satura ziņā patstāvīgais un neatkarīgais komponents vienmēr nostājas pirmais, bet jēdzieniskā ziņā pakļautais komponents - otrais.

Balts bija priekš acīm un visapkārt, bet šajā tukšajā baltumā vēl mazāk varēja saskatīt un saprast kā mežā un tumsā.

Pēc tam viņš ar kāju atspēra treiliņu. Straume bija aša kā uguns, un treiliņa gals ātri slīdēja uz viļņu kulto jomu.

Tad lēni, silti vējiņi nāks,

Un viss no jauna zaļot sāks.

Viņš izlaboja vienu burtnīcu, ķērās pie otras, bet darbs nepavisam neveicās.

Saliktos sakārtotos teikumos, kuros ir izteiktas divas parādības, kas seko viena otrai laika ziņā, komponents, kas izsaka agrāk realizējošos parādību, vienmēr nostājas pirmais, bet komponents, kas izsaka vēlāk realizējošos parādību, nostājas otrais.

Es sakrauju otros ratos arklus, un mēs braucam uz druvu.

Saliktos sakārtotos teikumos, kuru komponenti jēdzieniskā ziņā ir līdztiesiski, komponentu secība ir saistīta ar zināmu loģisku domas gājienu, ritmu un labskaņu.

Pār kalnu gurdeniem soļiem

Es kāpju krēslainā lejā.

Slīd saltas ēnas man krūtīs,

Un asaras trīs uz sejas.

Vējš stāj, un straume skrien.

Aiz pakalniņa lēzni jumti jumjas,

Un dūmu straumes gaisos skrien.

Komponentu apmainīšana vietām, liekot otro komponentu pirmā komponenta vietā un pirmo - otrā komponenta vietā, arī šais teikumos nav iespējama.

Salikta sakārtota teikuma komponentu vārdu kārtai nav savu īpatnību: vārdu kārta ir tāda pati kā vienkāršā teikumā un ir iespējamas tās pašas vārdu kārtas maiņas kā vienkāršajā teikumā.

Vairāk izplatīti ir salikti sakārtoti teikumi, kuriem abos komponentos virslocekļu novietojuma ziņā ir tiešā vārdu kārta.

Bērns satver akmeni un grib to uzlikt uz laipas, bet glumais priekšmets viņam atkal izslīd no rokas.

Es vēl labi nesapratu šos vārdus, bet viņi man atgādināja mūsu krēslaino kambari ar mazajiem lodziņiem un pusaklām, asarojošām acīm.

Austra lūdza palikt viņu vakariņās, bet Bērzs nebija pielūdzams.

Aitas blēja, un lopi mauroja kā ugunsgrēka laikā.

Taču bieži saliktā sakārtotā teikumā ir sastopama arī virslocekļu netiešā jeb apgrieztā vārdu kārta gan abos komponentos, gan tikai vienā.

Tur, kalna galā, greznojās liels ābeļu dārzs, un caur koku starpu mirdzēja augsti, balti logi.

Bija viņai piedāvāta lielāka vieta - braukt uz Krieviju kāda kņaza ģimenē par guvernanti, bet šī nē un nē.

Mani apraudzīt atbraukusi meita, bet es neesmu ar viņu, saproti, vēl parunājis prātīga vārda.

Salikta sakārtota teikuma uzbūvē ir vērojami gadījumi, kad salikts sakārtots teikums saskaras ar vienkāršu teikumu. Šais teikumos blakus pilnīgi izveidotam komponentam otrs komponents ir tikai daļēji izveidots.

Salikts sakārtots teikums visbiežāk robežojas ar vienkāršu teikumu tais gadījumos, kad teikumam ir divi vienlīdzīgi izteicēji, no kuriem katrs papildināts ar vairākiem palīglocekļiem, bet teikuma priekšmeti nav minēti.

Ar jaunekļa sparu še ienācu Un mežus par tīrumu pārvērtu.

Nogriezos no ciema vienīgās ielas un pa akācijām apstādīto ceļu devos uz Eglienas ārsta ambulanci.

Uzbūves ziņā ir iespējami arī tādi salikti sakārtoti teikumi, kuros katram komponentam ir abi teikuma virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs, bet kāds no teikuma palīglocekļiem - vai nu kāds apstāklis, vai papildinātājs, kas atrodas pirmajā komponentā, ir abiem komponentiem kopējs.

Kambarīša sienas bija kaļķiem izsviestas. Vietām kaļķi bija atdrupuši un varēja redzēt dzeltenīgu skalu pinumu.

Pār viņiem dzelži dārd un klaudz

Un izsalkušas svilpes kauc.

Dārzciema nomales dārziņos ziedēja zilie ceriņi un skurbinoši smaržoja baltie.

Šie teikumi ir tuvi iepriekš minētajiem robežgadījumiem starp saliktu sakārtotu teikumu un vienkāršu teikumu, bet nav pilnīgi tomēr tiem pielīdzināmi, jo teikuma daļas, kurās ir abi teikuma virslocekļi, parasti ir gramatiski pilnīgi izteiktas, un tie ir salikti sakārtoti teikumi.

Saliktos sakārtotos teikumos, kuros abiem komponentiem ir kāds kopējs teikuma palīgloceklis, ir ļoti ciešs jēdzieniskais sakars.

No šiem saikļiem un sakārtojuma vārdiem saliktos sakārtotos teikumos komponentu saistītāja funkcijā visplašāk ir izlietoti tikai divi saikļi - saiklis un un saiklis bet. Saliktu sakārtotu teikumu, kuru komponenti ir sasaistīti ar pārējiem saikļiem un sakārtojuma vārdiem, ir pavisam maz salīdzinājumā ar saliktiem sakārtotiem teikumiem, kuru komponenti sasaistīti ar saikli bet un ar saikli un.

VINGRINĀJUMI

Paplašināts salikts sakārtots teikums

Salikta sakārtota teikuma izveide un paplašināšana