1. vingrinājums. Izrunā pareizi vārdus
ar stiepto intonāciju:
burts, bumba, delna, laiva, teika, laiks, māte, grāmata, laime, jūra, birt, pilns, liepa;
ar krītošo intonāciju:
draugs, dārzs, balss, iela, braukt, gaiss, roka, cirst, spēks, diena;
ar lauzto intonāciju:
dēls, meita, zvaigzne, kāds, lauzt, celt, zirgs, miers, jauns, mūžs!
2. vingrinājums. Lasi tekstu, ievērojot intonāciju lietojumu izlokšņu paraugos!
I. Vidus dialekta izlokšņu paraugi.
1. Vidzemes vidus izloksnes
a) Ērģemes izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)
žagatinai gara aste, ta danciša uzvedaja;
vaninai (vārniņai) liki pleci, ta udenc nesejina.
b) Raunas izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)
duo, mami, kam duodama, neduo manis veveram!
veveriša dveselite atsuolites galina.
sviesti, sviesti, kuopa, kuopa!
ja ne kuopa, citam ruoka!
2. Zemgaliskās izloksnes
a) Blīdienas izloksne (intonācijas: ` , ^ , ~)
Janis jaja visu gadu, atjaj Jaņa vakara;
put, Janiti, vara tauri varatu staba galiņa!
b) Džūkstes izloksne (intonācijas: ^ 2, ~)
ar pavasara iestašanuos Jurģu laika sakas zemesdarbi, tad
zirgs vais brive nestav, jasak i ivat zeme pavasara sejai. zemi pabei
sejai gatavuot ar ecekšam - sasmalcina, pieli ina. Dazs sejeis sej ar
abi ruoki. kur ir sejumi, tas ir tirums. Vajag atminet, kuŗa diena
pirmais snieks snieg, tad vaiga set zirņus. ar a lieluo arklu.
c) Bēnes izloksne (intonācijas: ^ 2, ~ )
kas spideja, kas mira eja paparadišu krumiņa?
Jaņa sievai acis mira paparadišu krumiņa.
II. Lībiskā dialekta izlokšņu paraugi.
1. Vidzemes lībiskās izloksnes
a) Svētciema izloksne (intonācijas: ~, ^ 2)
ka es puik bi, ta bi puik zaķi. suņi viņs tramdij un ed - nedrikstej juo gaņas suņ li i ņemt. zaķi i vairak zorts. pelekaj zaķi tie i tad resn un bišk garak vil. litour zaķim i tac glumš villinč [tie ir] a garakim kajim, baltej zaķi i vasar sarkani un ziem balti tuos sauc pa pur zaķim, tie i liesi. baltej iva pa mež. briesmig a traki skrien. viņiem i tris reiz beni. merci i pirmej beni - tie maz izduodas, tie nuosalst. uotri tagad i pa vecejiem Jaņim, un vieni i lin rovam laika.
b) Limbažu izloksne (intonācijas: ~, ^ 2)
vienam tevam un matam nebi ne vienc bers. reiz tie ab aiz gals seidadam runa: ,,kout jel dies mums mazakaš tad berniņ dout ka ezit!"
tuos vards izteicat, mas ezic izlien nuo kraspakaļ un sak:
,,es i jums dels!"
vecaj piejemm ezit un uzou ina.
2. Tāmnieku izloksnes
a) Kandavas izloksne (intonācijas: ~, ^ 2)
tur, pie Ligciem, saiet tie pagast robežs kuope. tur i smuk: viet. tie ruobežs viņiem saiet kuope pie Bezdibeņ ezer; tas i iļš aplam. ta tur vel i viens ezermals, kur es gane guovs. viš i par pa trizdesmit ped iļš, un tuo nuosauc pa Cukezer. tur i bis ligans placis, tur i ganeišies cugans a cukam. un ta tas ezers uzgazies virsu.
b) Zlēku izloksne (intonācijas: ~, ^ 2)
mas ras te zale, kas vital eniņe;
mas puriš te meite, kas iet kung laidre.
tišam ga, nebede, pi tautiš, tevdel;
kad tas ga kruoge ert, a patag izmace.
c) Dundagas izloksne (intonācijas: ~, ^ 2)
un neskraid aplam are no ritems
bez putankumas! ekuo? kuo,
ka egez nedabe jus azkukt,
un azsmkš nepaliek cour tuo!
III. Augšzemnieku dialekta izlokšņu paraugi.
1. Sēliskās izloksnes
a) Lazdones izloksne:
stāsta, ka tuo Rigu cara zoldeii navarēši un navarēši ieņa:mt. pruoveši gon ar veri, gon ar vy:ltu. tu:r, ka veries, par veldnice bise rogana. un cik tie krievi dagasi pie Rigas muriem, tik si nuomaitese. laiduises pa gaisu ka žogata, uzmatuises uz mura, nuočivanese kadus tur vardus, un tik ij gon - zoldeti beigti. jau Peters lielais gribejs Rigu a:tstat, bat vienc zoldac isstaestijs, ka šis gan zync, ka tai Riga ieška ty:kt. viņam tik voi eškueties deviņu sudraba luožu, tam luediem a:suot jabut tris reizes smogakai vienai par uotru. Peters Lielais doebijs tas luedes. ko nu ?ogata uzmatuises uz mura, zoldac šaevs a:tmuguiriski ?ogatai vyrsuo.
b) Lubānas izloksne :
siermi zirgi auzys ed'e, mugariņis sagrizuši;
gudri veiri olu ere, kungim tisys atdavuši.
2. Latgaliskās izloksnes
a) Sinoles izloksne:
vezi, vezi. suka golvu, sorgi sovu cakuliņu!
juo vakar lidaciņa ladu vin briškinaja.
b) Lejasciema izloksne :
nasēj, munu baleliņ, zierņu cela maliņa!
tautu maitas nuvijušas zierņu zidu vaiņaciņu.
c) Šķilbēnu izloksne:
zyni, kuo tuom senuok guviem b'eja. senuok kleve'ru nasieja. sīnc zyrgam b'ej. vuškuom vieļ, ka tureja vuškas. a guviem vosaroja solms i garis solms. taišni tys vin - vosaroja solms i garis solms. Zīmassvatku reita atneze guviem sina. zyrgīm auzas, cyukuom auzas, guviem sīnc, i vuškuom sīnc.
3. vingrinājums. Visus vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā! Nosaki vārdu sastāvu un to vārdšķiru!
Paraugs: saullēkts saul-lēkts, saul-lēk-t-s (lietvārds); . . .
Paskatīties, brīnums, zvaigzne, ieskrējiens, lidotājs, sasalums, lineāls, labsirdīgs
, divdesmit, noskatīties, vezums, nosviest, godīgs, troksnis.
4. vingrinājums. Lasi doto tekstu un liec nepieciešamās pieturzīmes! Pasvītrotos vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā!
1. Viena no grūtākajām mākslām ir prasme pareizi ceļot.
2. Mūsdienu cilvēks ceļo vairāk nekā ceļojusi viņa vecmāmiņa bet šķiet ka mūsu vecmāmiņas no saviem ceļojumiem vairāk pārvedušas.
3. Pareizi ceļo tas kas no ceļojuma atgriežas bagātāks savā garā.
4. Ceļot prot tas kā sirds ir redzīga un kā acs prot apstāties un svētīt.
5. Ceļot prot tas kas savu sirdi prot atraisīt un kā pirksti krampjaini nesažņaudzas.
6. Kad acis ausis un sirds atveras dvēsele izpeldas skaistumā.
7. Es neprotu mieru rast tikai sevī man vajadzīga plaša pasaule lai pārmācītu savu dumpīgo dabu un lai remdētu nepieciešamās slāpes pēc skaistuma.
(Z. Mauriņa.)
5. vingrinājums. Uzrakstītajos teikumos saliec trūkstošās pieturzīmes! Pasvītrotos vārdus sadali pārnešanai jaunā rindā! Izcel vārdus, kuros sastopama līdzskaņu mija!
1. Šajā zemē nav ne zelta ne dārgakmeņu ( ) ne vērtīgu metāla rūdu nav ne naftas ne akmeņogļu ( ).
2. Nav tā arī sevišķi auglīga uz tās var dzīvot tikai ar neatlaidīgu ( ) darbu.
3. Tas liecina ka latvieši no aizvēsturiskiem ( ) laikiem nav dzinušies pēc gatavām bagātībām bet tās paši darinājuši pārvērzdami ( ) mazvērtīgo matēriju augstvērtīgā ( ).
4. Bet kāpēc latvieši ( ) šo zemi izraudzījuši un tai tā pieķērušies?
5. Tāpēc ka šī zeme ir brīnišķīgi ( ) skaista.
6. Tādu latvietis ir meklējis jo viņa dvēsele alkst skaistuma ( ).
7. Un laikam nav nekā dziļāka par šīm alkām latvieša dvēselē.
(J. Auškāps.)
6. vingrinājums. Sadali minētos vārdus pārnešanai jaunā rindā!
Ērkšķi, istaba, dzelzceļš, atsvērt, oga, trīspadsmit, gudrāks, visapkārt, sestdiena, liegšana, svētnīca, zvaigzne, izprast, vismaz, ovācijas, balsis, sajuzdams, nekrietns.
7. vingrinājums. Parādi ar svītriņām šo vārdu iespējamo dalījumu pārnešanai jaunā rindā!
Attapība, alksnājs, burtnīca, buramvārdi, cirtne, četrpadsmit, draudzība, dzelzsbetons, ērms, graudzāles, iestiprināt, Kalnciems, līdzsvars, makšķerētājs, neglīts, neitrāls, operācija, pusbrālis, rakstvedis, sētsvidus, tvīksme, ūbele, vingrot, zeltnesis, žvadzēšana.
8. vingrinājums. Izvēlies pareizo vārda dalījumu pārnešanai jaunā rindā!
1. bezmiegs a) be-zmiegs,
b) bez-miegs,
c) bezmieg-s
2. osta a) o-sta,
b) os-ta,
c) osta.
3. divpadsmit
a) div-pa-dsmit,
b) divpa-dsmit,
c) divpads-mit.
4. saslapināt
a) sa-slapināt,
b) saslapi-nāt,
c) sa-sla-pi-nāt,
5. rakstnieks
a) raks-tnieks,
b) rak-stnieks,
c) rakst-nieks.
6. celtne
a) cel-tne,
b) celt-ne,
c) celtn-e.
7. kaklauts
a) ka-klauts,
b) kakl-auts,
c) kaklau-ts.
8. draudzība
a) drau-dzī-ba,
b) draudz-ība,
c) draudzī-ba.
9. zvirgzdi
a) zvi-rgzdi,
b) zvir-gzdi,
c) zvirg-zdi.
9. vingrinājums. Lasi vārdus, svītriņu vietā liekot vajadzīgos līdzskaņus!
Nevienā-s, kā-s, zo- -, zo-s, sir-s, mo- -, spo- -, cim-s, bie-putra, star-brīdis, au-sts, i-šūt, ai-ceļot, la-s, be-galī-s, u-zelt, i-taba, i-kapts, ai-kari, po-s, po-ts, gar--.
10. vingrinājums. Pasvītro tekstā patskaņus o ar vienu, bet divskani o ar divām svītrām!
Hugo vairs nebija mazais bērns un zināja, ka jods, ko omīte zieda uz pušumiem, nebija tas jods, ko tik bieži pieminēja tēvocis Oto un kas dzīvoja ellē. Tēvocis Leopolds arī teica, ka Oto labā omā daudz joko. Pat viņa suns Barons par to smejoties, viņam esot pat foto, kur tas labi redzams. Tie visi ir joki. Hugo tēti sauc par Bruno, bet mammu par Loti. Viņam ir arī divas dvīņu māsiņas, līdzīgas kā oliņas - Olita un Lolita. Visa ģimene tās lolo un lutina. Tās nekad nesoda. Viņas sēž uz saviem soliņiem un spēlējas ar loto vai domino kauliņiem. Arī Hugo, kad viņam ir laba oma, labprāt rotaļājas ar dvīnītēm. Omīte, onkuļi Oto, Leopolds, tante Olga tīšām māsiņas jauc. Tas nav godīgi, bet joki paliek joki.