Teikuma palīglocekļi

Teikuma palīglocekļi ir teikuma locekļi, kas paskaidro par teikuma virslocekļiem vai teikuma galveno locekli.

Galvenie palīglocekļu tipi ir apzīmētājs, pielikums, papildinātājs, apstākļi un dubultloceklis, taču šo teikuma palīglocekļu sintaktiskās funkcijas ne vienmēr ir krasi atdalāmas un nosakāmas. Iespējami arī tādi teikuma palīglocekļi, kas pēc savām sintaktiskajām attieksmēm saistās ar vairākiem teikuma locekļiem vai izsaka vairākas nozīmes.

 

Teikuma palīglocekļu pārskata tabula

Teikuma palīglocekļa nosaukums

Kam palīgloceklis pakārtots

Ko palīgloceklis izsaka

Raksturīgie jautājumi

Piemēri

Apzīmētājs

lietvārdam vai tā aizstājējam

pazīmi

kāds? kāda? kurš? kura? cik? kā?

Te nu bija diezgan augsts kalns, vietām kaila smiltaine, vietām apaudzis tumšzaļām priedītēm.

Papildinātājs

parasti darbības vārdam

paskaidro darbības vārdu; norāda, uz ko vērsta darbība vai ar ko to veic

ko? kam? ar ko? par ko? pret ko? uz ko? no kā? ko darīt? kā?

Vai tuksnesi var atdzīvināt par auglīgu tīrumu?

Apstāklis

darbības vārdam, īpašības vārdam, apstākļa vārdam

īpašību, pazīmi, kas piemīt darbībai vai stāvoklim

jautājumi atkarīgi no apstākļa nozīmes

Laipni pie debesīm mirdzēja zvaigžņu bari, bālgani vizēja putnu ceļš.

Pielikums

lietvārdam, vietniekvārdam

paskaidro ko priekšmetisku

_

Kurpnieks Grīns pats pirmais uzcēlis savu māju upes pusē.

Dubultloceklis

lietvārdam vai vietniekvārdam un darbības vārdam vienlaikus

izsaka personas vai priekšmeta stāvokli vai pazīmi kādas norises laikā

_

To vakaru viņi ilgi nosēdēja salauzti, izmisuši, nekādu īstu padomu nevarēdami atrast.