a) daiļdarbu analīze,
b) skolēnu patstāvīgu darbu rakstīšana un analīze.
Pēdējā laikā koptas literārās valodas aspektā īpaša uzmanība tiek veltīta runas līmeņa apzināšanai gan teorētiskā, gan praktiskā aspektā.
Vārdu izvēles nosacījumi ir atkarīgi no:
a) valodas un sabiedrības attieksmēm,
b) valodas un indivīda attieksmēm.
Jāņem vērā, ka šīs attieksmes pastāv, t.i., darbojas, vienlaicīgi un atrodas savstarpējās ietekmēs. Turklāt vārdu izvēles nosacījumi ir atkarīgi no:
a) vārdu mērķtiecīgas izvēles,
b) vārdu spontānas izvēles.
2) Valodas un indivīda attieksmes
Izprast un izjust vārda izvēles nosacījumus palīdz iedziļināšanās tādā jautājumā kā individuālais stils un valoda.
Skolu praksē šo jautājumu parasti konkretizē kā tēmu rakstnieks un viņa daiļdarbu valoda. Raksturīgākais paņēmiens, kā tiek risināta šīs tēmas apguve, ir atsevišķu izteiksmes līdzekļu, piemēram, jaundarinājumu, īpaši spilgtu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu (metaforu, salīdzinājumu) apzināšana. Apzinoties, ka īpašs šīs tēmas izvērsums mācību stundās nav iespējams, kā ieteicamu var uzlūkot skolēna patstāvīgo darbu kāda rakstnieka valodas izpētē. Paraugam var noderēt valodnieku un literatūrzinātnieku populāri raksti par kāda rakstnieka valodu. Ļoti hrestomātiska tēma, protams, ir Raiņa valodas analīze, bet tieši tas, ka Raiņa valodas meistarības izzināšanā vēl un vēl atrod vielu interesantiem vērojumiem, varētu kļūt par ierosmi, kā to darīt citu rakstnieku valodas izpētē.
Ieskatam un paraugam vairāki raksti:
R.Veidemane "Par dažiem īpatnējiem vārdlietojumiem Raiņa daiļradē" (LVKJ 18, 23.-30.lpp.).
B.Kalnačs "Daži Raiņa valodas meistarības jautājumi" (LVKJ 24, 67.-74.lpp.).
4. Kļūdu tipi