TULKOJOŠĀS VĀRDNĪCAS

Kopš seniem laikiem ir pazīstama vārdu apkopošana tulkojošās vārdnīcās, kas ļoti uzskatāmi rāda leksikas savdabību dažādās valodās. Ar konkrētu vārdu reģistrējumiem vārdnīcas dod arī vistiešāko pārskatu par izraudzītā vārdu krājuma apjomu, piemēram, divsējumu Latviešu - krievu vārdnīcā (1979-1981 ) ir ievietoti apmēram 53 000 vārdu, Krievu - latviešu vārdnīcā (1959) - apmēram 84 000 vārdu (I sējumā - 43 000, II sējumā – 41 000). Vārdnīcās ievietoto vārdu daudzums parasti ir mazāks par valodā esošo vārdu krājumu, jo vārdnīcu izveidē tiek ievēroti noteikti vārdu atlases principi.

No latviešu vispārīgajām vārdnīcām visplašāk ir pārstāvētās tulkojošās vārdnīcas. Ar tām arī sākas latviešu leksikogrāfija. Praktiskās nozīmības dēļ tulkojošās vārdnīcas ir līdz šim visplašāk sastopamais vārdnīcu tips vispār un arī latviešu leksikogrāfijā. Latviešu leksika tulkojošās vārdnīcās visbiežāk sastatīta ar vācu un krievu leksiku. To nosaka vēsturiskie apstākļi, jo ar šīm tautām latviešus saista vistiešākie sakari. Ar tulkojošām vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcām XVII gadsimtā sākas latviešu leksikogrāfija.

Manceļa ietekme redzama jau otrajā 17.gadsimta latviešu vārdnīcā. 1683. gadā Viļņā ir izdota jezuīta Georga Elgera trīs valodu vārdnīca "Dictionarivm Polono-Latino-Lottauicum". Manceļa ietekmē ir radusies vēl viena 17. gadsimta vārdnīca, kas līdz mūsu dienām saglabājusies divos norakstos. Tie ir ar gadsimta vidu datējamie Kristofera Fīrekera vārdnīcas materiāli. 1777.gadā tiek publicēta Jakoba Langes vācu latviešu un latviešu vācu vārdnīca.

Nozīmīgs 18. gs. latviešu leksikogrāfijas darbs ir 1789. gadā Jelgavā izdotā G.Fr.Stendera Vārdnīca "Lettisches Lexicon".

19.gs. pirmajā pusē leksikogrāfsiko darbu turpināja Latviešu literārās biedrības biedri. 1828.g. Jelgavā Lielupes mācītājs latvietis Arnolds Velligs izdeva Kristofera Hardera atstāto rokrakstu ar labojumiem un papildinājumiem Stendera vārdnīcām.

1872. gadā iznāk pašu latviešu veidotā tulkojošā vārdnīca - Kr.Valdemāra sastādītā "Krievu-latviešu vācu vārdnīca", bet 1879. gadā - "Latviešu-krievu-vācu vārdnīca". Šajās vārdnīcās pirmo reizi ir ievietoti vārdi, ko darinājuši jaunlatvieši: no vārdnīcās ietvertajiem 35000 latviešu vārdu, 10 000 ir jaunlatviešu darinājumi. Vārdnīcās pirmo reizi dotas norādes par vārdu šķiru, dzimti, locīšanas īpatnībām.

Pirmā angļu-latviešu vārdnīca parādījās tikai 20. gadsimtā - tā ir J.Dravnieka "Angļu- latvju vārdnīca", kas izdota Rīgā 1924. gadā (apmēram 20000 vārdu) . Līdz mūsu dienām iznākušas vairāk nekā 20 dažāda apjoma angļu-latviešu vārdnīcas, apmēram puse no tām padomju laikā. Latviešu-angļu vārdnīcu ir mazāk. Padomju laikā iznāk arī vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas.

Sīkāk par latviešu leksikogrāfijas vēsturi skat. D.Zemzares monogrāfijā "Latviešu vārdnīcas" (Rīga, 1961)

Starp tulkojošām vārdnīcām īpaši nozīmīgas ir "Latviešu-krievu vārdnīca" divos sējumos (Rīgā, 1979-1981) un "Krievu-latviešu vārdnīca" divos sējumos (Rīgā, 1959). Ir iznākušas daudzas svešvalodu tulkojošās vārdnīcas.

Liela nozīme vārdnīcās ir stilistiskajām norādēm. Tās raksturo vārda lietošanas īpatnības un ir šādas:

sar. - sarunvalodas vārds,

vienk. - vienkāršrunas vārds,

poēt. - poētisms,

folkl.-folkloras vārds,

novec. - novecojis vārds,

niev. - nievājošs vārds,

iron. - ironisks vārds,

apv. - apvidvārds,

pārn. - pārnestā nozīmē.

Ja vārdam nekādas norādes nav, tas uzskatāms par stilistiski neitrālu jeb vispārlietojamu vārdu.

Speciālajai jeb nozaru leksikai ir norādes uz nozari, kurā vārdu lieto.

Piemēram:

tehn. - tehnika,

vēst. - vēsture.

Ir izdotas daudzas citas tulkojošās vārdnīcas, visvairāk angļu-latviešu un latviešu-angļu - gan lielāka, gan mazāka apjoma, galvenokārt skolu vajadzībām. Pirmā angļu-latviešu vārdnīca parādījās tikai XX gadsimtā - tā ir J.Dravnieka Angļu-latvju vārdnīca, kas izdota Rīgā 1924. gadā (apmēram 20000 vārdu) .

Līdz mūsu dienām iznākušas daudzas dažāda apjoma angļu-latviešu vārdnīcas.

Iznākušas lielā skaitā arī vācu-latviešu un latviešu-vācu vārdnīcas.

Ir izdotas arī franču - latviešu un latviešu - franču vārdnīcas. Tāpat liela interese ir par lietuviešu un igauņu valodas vārdnīcām. Tiem, kuri vēlas apgūt seno valodu pamatus, ir iespēja iegādāties liela apjoma latīņu - latviešu tulkojošo vārdnīcu.

Arvien vairāk pieaug sabiedrības pieprasījums pēc ļoti dažādām pasaules tautu valodas vārdnīcām, jo cilvēki vēlas iepazīt ne tikai kaimiņu valstu kultūras vērtības, bet arī galveno saziņas līdzekli - valodu. Latvijas Republikā īpaši palielinās cilvēku vēlēšanās apgūt ziemeļvalstu tautu valodas - somu, zviedru, norvēģu.

Šīs divvalodu tulkojošās vārdnīcas tev varētu noderēt!

• Franču-latviešu vārdnīcas

• Portugāļu-latviešu un latviešu-portugāļu   vārdnīca