Ievēro, kā rodas savrupinājumi!
| Uzausa dzidrs (apz) un skanīgs (apz) maija rīts. | Uzausa maija rīts - dzidrs (apz) un skanīgs (apz). |
| Vecāki ņēma līdzi mazo (apz) ganīti (pl) Anneli. | Vecāki ņēma līdzi Anneli - mazo ganīti (pl). |
| Tur (kur ? - apst) mazo meiteni vilinoši meiteni aicina puķes. | Tur (kur ?), pļavā (kur ?), mazo vilinoši aicina puķes |
| Ciemošanos (pp) Annele atcerēsies visu mūžu. | Ciemošanos (pp ) - to (pp) Annele atcerēsies visu mūžu. |
| Dārzs (TP) bija īsts brīnums | Dārzs (TP) - tas (TP) bija īsts brīnums. |
| Nogurusi (dl), bet apmierināta (dl ) Annele dodas mājup. | Annele (dl), nogurusi, bet apmierināta (dl), dodas mājup. |
| Atcerēdamās (divdabis) viņa gaiši pasmaidīja | Atcerēdamās (divdabis +papildinātājs) pavadīto dienu, viņa gaiši pasmaidīja. |
TP - teikuma priekšmets
pp - papildinātājs
apz - apzīmētājs
apst - apstāklis
pl - pielikums
dl- dubultloceklis
1. (12.) vingrinājums. Atdali ar pieturzīmēm visus savrupinājumus, īpašu uzmanību pievēršot savrupinātajiem apstākļiem! Atceries, ka precizējuma nozīmē savrupina tikai viena nosaukuma apstākļus, norādi savrupināto apstākļu veidu (laika aiz laika apst., veida aiz veida apst., vieta aiz vietas apst.)!
1. Tur Inciemā vasarās bija ļoti jauki
2. Netālu aiz priežu meža gulēja ezers apaļš palss un dzidrs
3. Kādu dienu īsi pirms Jāņiem nolēmām doties peldēties
4. Tikai vienā vietā ezera kreisajā krastā varēja piekļūt ūdenim nebrienot cauri dūkstīm
5. Kādos Jāņos Inciemā saradās visa dievturu draudze un Ernests Brastiņš viņu dižvadonis
6. Tas bija cilvēks kas katrā mirklī dienā vai naktī ikvienā vietā tirgū stacijas laukumā kur vien pulcējās ļaudis runāja par latviešiem un latvietību
7. Viņš runāja īpaši dedzīgi un nejūsmīgi bārstīdams nedzirdētus dainu piemērus
8. Vienmēr gan Inciemā gan visur citur viņam apkārt bija daudz klausītāju
2. (13.) vingrinājums. Saliec teksta vienības loģiskā secībā! Pārraksti tekstu, liekot nepieciešamās pieturzīmes!
Saimnieks uztaisījis Jancim
līdz rītam viņi abi
viņš izdzirdējis troksni
es tos sagrupēju pēc baismīguma
noslēpumainus neticamus
Noklausīju spoku stāstus
kas līdzinājies mušas sīkšanai
Uz galda pats no sevis
ka klāt pasaules gals
savam dēlēnam no divpadsmitā numura
Taču vienu stāstu
Naktī uztrūcies no miega
griezdamies sīcis vilciņš
Saimniekam licies
diegu spolītes vilciņu
nevar ietilpināt nevienā rubrikā
pats no sevis
kurš nebūt nav bijis bailīgs
Tikko viņš kustinās kādu loceklī
abi ar sievu nevarējuši
viņš izdzirdējis troksni
nevarējuši acis aizvērt aiz šausmām
viss juks un bruks
3. (14.) uzdevums. Nosaki gramatiskos centrus, saliec pieturzīmes! Apzīmētajos teikumos nosaki teikuma locekļus!
*Spēks mīklains un svešs saistīja viņa locekļus un tā priekšā zilonim meža valdniekam pamodās neskaidras bailes no nezināmā. Tās bija bailes kuras viņš agrāk nebija pazinis un kuras viņš instinktīvi sajuta.
*Viņam gribējās bēgt no visa kas viņu naidīgi ielenca. Tikt projām no šī nolādēta paugura ar sulīgu un leknu barību viņam bija dedzīgā kā vēlēšanās. Un tomēr viņš gulēja tur pašā augstākajā vietā un tikai ausu plakšķēšana liecināja par dzīvību viņā.
*Viņa acīs dūrās cilvēka ļaunais skatiens kā dzelksnis no kura aizbēgt viņam nebija iespējams.
(R.Ezera)
4. (15.) uzdevums. 1) Nosaki gramatiskos centrus, saliec pieturzīmes! 2) Atzīmētajos teikumos nosaki teikuma locekļus!
*Zilonis mežu valdnieks nezināja ka viņu pazudina ilkņi viņa lepnums un bagātība. *Cilvēkam nekad nebija nācies redzēt tādus ilkņus varenus un skaistus. Viņa skaistums un rota mirdzēja kā mēness stars pie tumšajām dienvidu debesīm.
*Mednieks raudzīdamies uz tiem aprēķināja domās cik vārētu svērt katrs no tiem.
Bet viņš viscaur drebēdams uztvēra tikai zaru brīkšķus jo tur attālinājās viņa ciltsbrāļi.
Viņam gribējās spalgi taurējot traukties līdzi saviem bara brāļiem taču kaut kas bija neglābjami saplēsis viņu un pārvērtis par nekustīgu akmeni.
(R.Ezera)
3) Paplašini teikumu ar savrupinājumiem!
Toreiz (apstāklis) mežā (apzīmētājs) valdīja likumi (apzīmētājs) un dzīvnieki (divdabja teiciens) pakļāvās tiem.
5. (16.) uzdevums. 1) Nosaki gramatiskos centrus! Saliec pieturzīmes! 2) Atzīmētajos teikumos nosaki teikuma locekļus!
*L. Leimanis kinorežisors bija amizanta persona. Gatavojoties uzņemt filmu par Vecrīgu viņš ne pa jokam satrauca ugunsdzēsējus ar saviem lietišķi ellīgajiem jautājumiem. Mēs abi bijām noskaņoti uz viena viļņa un ticējām ka Doma klosterī klusā noslēpumainā spokojas.
Kad mēs strādājām pie filmas "Šķēps un roze" viņš izdomāja interesantu versiju ka militārie saucieni jāizkliedz neskaidrā izgudrotā valodā kas tikai simbolizē militārismu.
*Viņš bija īsts romantiķis un ikviens no viņa sižetiem uzšūpojās līdz pasakas brīnumainībai. Veidot mākslas darbu no sīkām jūtām ir tas pats kas slapja malka krāsnī.
(Z.Skujiņš)
3) Paplašini teikumus ar savrupinājumiem!
Šodien ( apstāklis ) par viņa filmām ( apzīmētājs ) daudzi cilvēki ( pielikums ) izsakās atzinīgi.
6. (17.) vingrinājums. Savrupini apzīmētājus!
1. Saulespuķe vienmēr pagriež pret sauli laipnu un apaļu vaigu.
2. No nezālēm man pretī uzsmaida trausla, zīdaina magonīte.
3. Man pieder tvirta, dzeltena, tauriņam līdzīga lapa, kas nolaidusies uz pleca.
4. Spilgti un daudzkrāsaini kā saulessargi atvērās visi aizmigušie ziedi.
5. Atvasara, tērpusies zeltā, izlej pār mums savu brīnumaino, aizejošo krāšņumu, lai visiem atgādinātu par savu bagātību.
7. (18.) vingrinājums. Sakārto frāzes loģiskā secībā, pārraksti tekstu, liekot pieturzīmes!
Labais un cēlais miljonārs
Kājās viņai bija kurpes
nogūlusies zemē aizvēra acis
Bille saprata ka Šērlijai vairs nekad nenāksies darīt to
visjaukākās, vislaimīgākās tur neviens nemira nost
Taču reiz tur uz ekrāna
papucim mammucim vienkārši nebija paveicis
toties Bille šepat Vārnu ielā
krist zemē pie maiznīcas loga un mirt nost
Billei patika Šērlijas Templas filmas
vienkārši nebija paveicies
un vispār vai tu Rīgā maz bija kāds miljonārs
Billei meitenei no Vārnu ielas
jo viņai tuvojās miljonārs jauns stalts
Šērlija dzīvoja tur
kas ņemtu viņu Billi uz rokām un ieceltu limuzīna
šķības nomīlas un zeķes sakrunkojušās un cauras
Taču ilgi Šērlijai nevajadzēja gulēt kā beigtai
Vienīgais skumīgums ka Bille
īsu brīdi pirms lielās laimes
Šērlija gāja pa ielu skrandās
Billei sāpēja sirds ka limuzīni
Amerikā kur cilvēki brauc ar limuzīniem
pacēlis Šērliju uz rokām ienesa to limuzīnā
Nelaimīgs tur varēja būt vienīgi dažreiz
nekad nebūs tik skaista mīļa kā Šērlija
sāka raustīties lūpa uz raudāšanu
Taču reiz tur uz ekrāna
un ēd tortes
Pie kāda maiznīcas Šērlija
Šinī ziņā vecākiem papucim mammucim
šīs skaistās mašīnas Vārnu ielā nebija redzēti
(Pēc V.Belševicas darba "Bille")
9. (20.) vingrinājums. Saliec pieturzīmes, īpaši pievēršot uzmanību divdabja teicieniem!
1. Viņa āriene sākot ar līdzeni apgriezto sirmo matu vainadziņu atgādināja ierēdni.
2. Ar publiku viņš sasveicinājās īsi un kokaini palocīdamies.
3. Viņš atšķirot notis pacēla rokas pār klaviatūru un necenzdamies noturēt acumirkli ļāva tam aizplūst caur pirkstiem kopā ar mūzikas skaņām.
4. Un klausoties brīnišķīgās skaņas visi sajuta laiku aizplūstam kā šalcošu upi.
5. Viņa skatiens brīvi plūda apkārt redzēdams to ko redzēja visi un redzēdams to ko neredzēja neviens.
6. Kamēr viņš spēlēja mūsu dvēseles bija izklīdušas kur kurā klaiņodamas apkārt laikā un telpā.
7. Pianists pabeidzis Bethovenu uzreiz nespēja atdzist.
8. Beidzot viņš piecēlās stīvi palocījās pateikdamies publikai un aplausiem skanot visi devās prom.
9. Pirmais aizsoļoja pianists nenesdams neko pēc tam nošu pāršķīrējs nesdams notis.
10. Pēc viņu aizvešanas mēs brīdi sēdējām kā sastinguši gaidīdami kamēr dvēseles pārradās un ielīda īstajā azotē.
10.(21.) vingrinājums. Nosaki divdabja teicienus, atdalot tos ar pieturzīmēm!
A.
1. Kāds papagailis kādu dienu klausoties radio lieliski apguva rīta vingrošanas tekstu un diktora intonāciju.
2. Kādu reizi pamodies nakts vidū papagailis sācis skaļi kliegt: "Labrīt! Sākam rīta vingrošanu!"
3. Vēl īsti neatjēdzies no miega dzīvokļa saimnieks aši saģērbies un pusskriešus devies uz darbu baidīdamies, ka varētu to nokavēt.
4. Taču izgājis ārā un ieraudzījis tukšas ielas cilvēks sapratis savu kļūdīšanos.
5. Diez vai viņš bija ļoti dusmīgs, kad apdomājot visu notikušo atgriezās pie mīļotā papagaiļa.
B.
1. Argentīnā kāda bioloģijas skolotāja iedama uz darbu mājas pagalmā ieraudzīja čūsku.
2. Konstatējusi ka čūska nekaitīga viņa to notvēra un ielika somiņā, lai būtu skolēniem īsts uzskates līdzeklis.
3. Taču kāds garnadzis cerēdams viegli tikt pie naudas somiņu skolotājai atņēma.
4. Aiz ielas stūra viņš gribējis pārliecināties par savu guvumu un atvēris somiņu, bet čūska nikni šņācot apvijusies viņam ap roku.
5. Atskanējis izmisīgs kliedziens, un piesteidzies policists noskaidrojis lietas apstākļus atdevis somiņu ar visu čūsku tās likumīgajai īpašniecei.
Atbilde11.(22.) vingrinājums. Iedomājies, ka Tu esi skolotājs un labo diktātu! Liec trūkstošās pieturzīmes un labo pareizrakstības kļūdas!
A.
Ir svētdienas pievakare, gaiša un mierīga. Ir pats vasaras sākums kad savu ceļu turpinot, nonāku pie vietas ko sauc par Pāvilostu. Es nāku no rietumiem no Liepājas puses līdz beidzot uzkāpju uz mola, kas būvēts no laukakmeņiem un jūras pusē aplikts betona bluķiem pelēkiem, smagnējiem, bet drošiem Mols celts upes galā un tam pretīm, otrā krastā ir izbūvēts cits mols. Tie abi stāv sargādami Sakas upes grīvu pret jūras bangām.
Ejot gar upes malu, es ceļā nesatieku nevienu cilvēku. Te tuvumā nav nevienas mājas, tikai gabaliņu tālāk lielos kokos paslēpusies, ir redzama balta ēka, ar sarkanu daktiņu jumtu.
Upes otrā krastā stāv divmastu burinieks - malkas vedājs.
Cerēdams ka sastapšu kādu zvejnieku, eju uz upmalu, jo redzu, ka tur, gar tīklu būdām staigā nesteidzīgi cilvēki. Nolemju Pāvilostu apskatīt rīt pirmdien ar darbdienas cilvēka acīm.
(Pēc V.Veldres)
B.
Billei, nākošajai rakstniecei Vizmai Belševicai šodien ir lieli svētki. Viņa ar papuci iet uz kino. Tas nu ir notikums kas negadas vis katru dienu. Kīnoteātrī, lepnā un greznā, pie durvīm viņus sagaidīja plikas meitas, kas pūta taures garas un zeltainas.
Bille vienreiz bija gribējusi noskaidrot kāpēc par plikumu jāmaksā tik dārgi. Taču mammucis uz viņu bija paskatijies tā tik dusmīgi, ka Bille gandrīz bija sev nokodusi mēli.
Pašā kinozālē pie grieztiem arī lidinājās gandrīz pliki vīrieši un sievietes - laiskas dīkdienīgas. Lielie galvas atmetuši, raudzējās griestos. Bille, baidīdamās, ka atkal var kaut kas samisēties sēdēja, galvu nodūrusi.
Gaisma lēni dzisa, un skaļai muzikai skanot, sākās kultūrfilma par kafijas pupiņām. Mūzika, tā nu bija skaista, to Bille gribēdama nevarēja noliegt, toties nēģeri - visi kā viens - pliki.
Vai šodien te, ķinītī rādīs arī kaut ko, kas nav pliks. Nēģeri, jocīgi grīļodamies lēkāja pa kafijas pupiņām. Bille no svētlaimes pasmaidīja iedomādamās, ka labi būtu no pupiņu daudzuma pagrābties, kādu sauju mammucim, kam tik lieliski garšo kafija.
(Pēc V.Belševicas)