Teikuma virslocekļi

Pēc teikumā veicamā uzdevuma nozīmīguma visi teikuma locekļi nav vienādi. Ir tādi teikuma locekļi, kas veido teikuma struktūras pamatu, un arī tādi, kas grupējas ap šo strukturālo centru, to papildinot, raksturojot un precizējot. Tāpēc arī teikuma locekļus šķiro divās kvalitatīvi atšķirīgās teikuma locekļu grupās - teikuma virslocekļos un teikuma palīglocekļos.

Teikuma virslocekļi veido teikuma gramatisko centru. Gramatiskais centrs ir teikuma uzbūves pamats.

Atkarībā no teikuma virslocekļu gramatiskā noformējuma veida šķirams

1 ) teikuma priekšmets,

2) izteicējs,

3) galvenais loceklis.

Teikuma priekšmets un izteicējs ir teikuma virslocekļi, kas, saistoties sintaktiskā sakarā, veido vienkārša teikuma gramatisko centru. Tas nozīmē, ka ne teikuma priekšmets, ne izteicējs attiecībā viens pret otru nav nozīmīgāks vai neatkarīgāks, jo abi ir savstarpēja sakara saistījumā un abi kopā vienlīdz dominē pār citiem teikuma locekļiem - teikuma palīglocekļiem.

Vecā liepa zaļo.

Tu uzmundrinoši pasmaidīji.

Bērni rotaļājās parkā.

Dominēšana pār citiem teikuma locekļiem nav saistāma ar to, ka teikuma priekšmets un izteicējs vienmēr izteiktu galveno saturu. Atkarībā no teikumā izsakāmās domas galvenais saturs var būt ietverts kā teikuma virslocekļos, tā arī teikuma palīglocekļos. Dominēšana pār citiem teikuma locekļiem ir saistāma ar to, ka teikuma priekšmets un izteicējs ir galvenie pēc konstruktīvās lomas teikumā.

Rozes ziedēs jūnijā.

Akmens guļ laukmalā.

Viņš pildīja dzērienu krūzē.

Teikuma virslocekļi, veidodami divkopu teikuma gramatisko centru, savstarpēji var būt novietoti vai nu tiešajā vārdu kārtā, kad teikuma priekšmets teikumā atrodas priekš izteicēja (Atkal lielā priede līgojās mīkstajā vējā, atkal sniegs kaunīgi atkāpās), vai apgrieztajā jeb netiešajā vārdu kārtā, kad teikuma priekšmets ir aiz izteicēja (Ar tumsu parādījās mēness...).

Abi teikuma virslocekļi teikumā var būt blakus (Priedes zaros žūžoja vējš) vai arī šķirti, kad starp tiem ir viens vai vairāki teikuma locekļi. (Vienmērīgi klaudz vagonu rinda, traucoties uz priekšu, uz priekšu. Pāri mežam steidzās šurpu rīta gaisma).

 

Teikuma virslocekļu pārskata tabula

Teikuma virslocekļa nosaukums

Jautājumi, uz kuriem virsloceklis atbild

Vārdšķira, ar kuru virsloceklis ir izteikts

Piemēri

Teikuma priekšmets

 

 

 

 

 

 

 

kas?

 

 

 

 

 

 

 

 

lietvārds, vietniekvārds, īpašības vārds, darbības vārds divdabja formā, skaitļa vārds, darbības vārds nenoteiksmē

 

 

 

 

Darba bija ļoti daudz.

Mēs esam jauni.

Visgrūtākais jau ir pārvarēts.

Neticamais bija noticis.

Divi sarunājās.

Izdarīt visu bija daudz grūtāk.

Izteicējs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ko dara (ko nedara)? Kāds ir (kāds nav)? kas ir (kas nav)?

 

 

 

 

 

 

 

darbības vārds, lietvārds vai vietniekvārds ar saitiņu , īpašības vārds, lokāms divdabis, skaitļa vārds ar saitiņu un apstākļa vārds

 

 

 

 

 

Gājējs stāv upes kraujā.

Visas mājas ir mūra.

Tas bija viss.

Puisis tapa kluss.

Zari ir viegli aizsniedzami.

Tūlīt viņa paliks viena.

Klētiņas durvis bija vaļā.

Galvenais loceklis

 

 

 

 

 

_

 

 

 

 

 

lietvārds, īpašības vārds, vietniekvārds, darbības vārds, apstākļa vārds

 

 

 

Pavasaris.

Mežā ir rudenīgi mitrs un vēss.

Lūk, mēs!

Pret vakaru pārstāja līt.

Nu jau bija par vēlu.

 

Teikuma priekšmeta un izteicēja saistīšana

Vienkārša teikuma gramatiskā centra izveide un precizēšana