DARĪJUMU VĒSTULE

Vēstule ir kādam adresēts dokuments, kurā kas paziņots, lūgts, prasīts,
jautāts u.tml. Vēstule ir dažāda satura dokumentu vispārināts apzīmējums,
tās raksturīgākā pazīme - rakstiska sazināšanās starp divām (vai vairākām)
fiziskām vai juridiskām personām.

Darba situācijās rakstītās vēstules lietvedībā mēdz saukt par dienesta vēstulēm
vai darījumu vēstulēm. Darījumu vēstules ir dažāda satura un dažāda veida
darījumraksti, kurus nosūta pa pastu. Parasti darījumu vēstules raksta uz iestādes
vēstuļu veidlapas, bet formātu A4 (210 mm x 297) vai A5 (210 mm x 148) izvēlas
atkarībā no teksta garuma.

Ir vēstules, kurās izklāstīts lūgums, pieprasījums, paziņojums, ieteikums, priekšlikums.
Tās mēdz saukt par iniciatīvas vēstulēm. Dažkārt tās iedala arī sīkāk, piemēram,
piedāvājuma vēstulēs, pasūtījuma vēstulēs u.c. Ir pavadvēstules, kas satur paskaidrojumu par
pievienotā dokumenta nosūtīšanas nolūku. Uz saņemto iniciatīvas vēstuli parasti ir jāraksta
atbildes vēstule - tajās norādāms tā dokumenta reģistrācijas numurs un datums, uz kuru
atbilde tiek sniegta. Izņēmums ir informatīvā vēstule, kas informē par kādu faktu, bet tajā
netiek prasīta atbilde.

Īpašs vēstules tips ir garantijas vēstule. Šādas vēstules saturā ir lūgums,
ko izdarīt vai sagādāt, par ko darītājam pienākas atlīdzība, tāpēc vēstulē
jābūt piebildei par samaksas garantēšanu, un to raksta konstrukcijā: Samaksu
garantējam. Mūsu norēķinu konts Nr. ... bankas ... nodaļā, koda Nr. ... (otrais
teikums nav nepieciešams, ja bankas rekvizīti minēti vēstules veidlapas galvā).
Garantijas vēstules raksta uz iestādes veidlapas, un tās paraksta gan iestādes
vadītājs, gan galvenais (vai vecākais) grāmatvedis.

Darījumu vēstulēs ir šādi rekvizīti:

adresāts -iestādes, organizācijas un to struktūrdaļu nosaukums (ģenitīvā),
personas, kurai vēstule tieši adresēta, amats, iniciālis un uzvārds (datīvā);
adresējot dokumentu privātpersonai, uz dokumenta vispirms raksta iniciāli,
personas uzvārdu (datīvā), tad pasta adresi, piemēram:

Darījumu vēstules iekārtojums.

Tā kā vēstule ietver dažāda satura tekstu, tā robežojas ar citiem dokumentu veidiem -
iesniegumu, pieprasījumu, pasūtījumu, paziņojumu u.c.

Sarakstē starp juridiskajām personām izmanto attiecīgo institūciju (vai to struktūrdaļu)
vēstuļu veidlapas. To augšējā kreisajā stūrī ir institūcijas nosaukums, adrese, telefons,
telefakss u.tml. rekvizīti, kā arī vieta vēstules datumam un numuram. Vārdu vēstule
šīs veidlapas galvā nemēdz rakstīt. Atbildes vēstules vajadzībām vēstules veidlapā ir
paredzēta vieta saņemtās (atbildamās) vēstules datuma un numura pierakstam. Ja veidlapā
šīm ziņām vieta nav paredzēta, zem vēstules adresāta raksta tekstu: atbilde uz. . vēstuli
Nr. . ., kur minēts saņemtās vēstules datums un numurs. Šajā konstrukcijā, kā arī attiecīgajā
šim saturam paredzētajā atbildes vēstules rekvizītā vārds Jūsu nav nepieciešams (rekvizītā:
Uz 03.06.92. Nr. 43. nevis: "Uz Jūsu 03.06.92. Nr. 43"). Vārds Jūsu ir nepieciešams, ja šo
pašu saturu ietver vēstules teksta pirmajā teikumā: Atbildot uz Jūsu 1993. gada 23. februāra
vēstuli Nr. . ., paziņojam, ka. .

Attīstoties sakariem starp dažādām privātfirmām, kārtojot biznesa darījumus, izmainās arī
darījumu vēstules raksturs. Vēstules kļūst noteiktu firmu vai personību apliecinošākas,
psiholoģiski motivētākas. Brīvi var darboties ieteicēja, piedāvātāja, pārdevēja izdoma,
subjektīvās iedarbes spēks. Taču tāpat ievērojama valodas pareizība, labskaņa, lietišķais
stils, teksta skaidrība un saprotamība, takts un korektums.

Darījuma vēstuli ievieto noformētā aploksnē. Ja jūsu rīcībā ir aploksne ar caurspīdīgu lodziņu,
tad nepieciešama arī speciāla vēstules veidlapa ar piemērotu rekvizītu izvietojumu, lai, vēstuli
attiecīgi salokot, adresāta rekvizīts būtu redzams tieši pa caurspīdīgo lodziņu.