Vingrinājumi
Pieturzīmes teikuma beigās
1. vingrinājums
Raksti lielos burtus, kur tas nepieciešams! Liec pieturzīmes!
kad puika piegāja pie alas viņam bija bail iet iekšā ej tik iekšā čūska viņu skubināja es visas čūskas nomierināšu tad čūska turpināja prasi čūsku ķēniņam zelta gredzenu tā viņi izdarīja puika gāja pie ķēniņa un prasīja zelta gredzenu ķēniņš gredzenu uzreiz nedeva tad es iešu projām teica puika un devās uz durvju pusi tad ķēniņš gredzenu atdeva un izstāstīja tā noslēpumu trīs reizes apgriez un tūliņ viss piepildīsies
(Latviešu pasakas fragments.)
2. vingrinājums
Lasi doto tekstu, liekot nepieciešamās pieturzīmes! Ja nepieciešams, labo arī teikuma beigu pieturzīmi!
1. Dzīvoja reiz kāds skops saimnieks kas savu skopumu negribējis izrādīt. 2. Reiz pie saimnieka atnāk ciemiņš. 3. Saimnieks saka māt paraugi ciemiņam ēst! 4. Ciemiņš godam atsaka paldies saimniek vai nu nav ēsts! 5. Māt neraugi vis ciemiņš jau esot paēdis. 6. Citureiz kāds nebēdnieks atnācis ciemos pie skopā saimnieka. 7. Nenovīdīgais skopais saimnieks saka kā iepriekš māt paraugi ciemiņam ēst! 8. Ciemiņš atbild man tik ļoti gribas ēst. 9. Nu saimniecei jāliek galdā gaļa un maize. 10. Ciemiņš ēd bet saimnieks saka dēls tā maize ir pirkta. 11. Nekas saimniek labu esat pirkuši.
(Latviešu anekdote.)
3. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec pieturzīmes un raksti lielos burtus, kur tas nepieciešams! Aiz izceltajiem vietniekvārdiem iekavās ieraksti tā nosaukumu!
melderis nebija mierā ar savu nodzīvoto dzīvi jo visu mūžu viņš bija pavadījis īdzīgās rūpēs viņš bija sakrājis daudz naudas un beidzot apracis to zemē bet nevienam no tā nebija nekāda labuma kamēr viņš bija dzīvojis tas bija domājis tikai par sevi tagad citas pasaules gaismā viņš domāja tikai par citiem jo viņam pašam nekā vairs nevajadzēja ko tagad dara viņa meita ko viņa iesāks viena pati pamestās dzirnavās
(Pēc K. Skalbes.)
4. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec nepieciešamās pieturzīmes!
Dārznieks bija vienmēr uzmanīgi raudzījies apkārt bet ne kokos ne krūmos neredzēja dēlu karājamies Viņš sāka iet lēnāk un pusbažīgi pusdusmīgi uzsauca Marčam Bet kur tad puika ir
Tikai tagad dārznieks ieskatījās ka dažas ne visai resnas saknes rēgojās gaisā
Kāda pusmūža liepa bija izgāzusies tāpēc ka pavasara ūdeņi bija izskalojuši ne vien radzē plaisas bet arī koka saknes Koks bija nogāzies no krasta un atradās pusceļā starp krasta augšējo malu un Daugavas līmeni
Jancis sēdēja vai nu pašā liepas virsotnē vai arī kaut kur ap to vietu
(Pēc Valda.)
5. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec nepieciešamās pieturzīmes!
Dārznieks atritināja grožus un laida lejā no krasta tad vilka bet arī Marčs nestāvēja dīkā Vilka gan dārznieks gan Marčs bet groži brīnumviegli nāca augšā Pār krasta malu neparādījās vis Janča galva bet liels klēpis smalku liepas zaru Tie bija ne vien kupli bet arī pilni bālgani dzelteniem ziediem
Dārznieks atraisīja zarus un nosvieda sāņus un nolaida grožus atkal Beidzot dūšīgie glābēji ieraudzīja ir Janča galvu ir pītu groziņu ko Jancis turēja zobos
(Pēc Valda.)
6. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec nepieciešamās pieturzīmes! Atrodi tekstā pakārtojuma saikļus!
Nebūs pārspīlēts ja teiksim ka Daugavas ielejā dzīvojošie ļaudis savu upi mīl Daugavas ļaudis sajūt Daugavu lai arī mēs nezinām šo jūtu izpausmi Toties mēs zinām ka tās ir sajaukušās ar gaisu un atrodas tajā Liekas ka upe ir kļuvusi par šīs zemes likteni Kaut arī dzīve te izpaužas visdažādākajos veidos to aptver upe savās ikdienas nodarbībās Cilvēku pieķeršanās un uzticība upei ir stiprāka par jebkuriem plūdiem un nelaimēm .
(Pēc D. Īvāna.)
7. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec nepieciešamās pieturzīmes!
Viņš aizslēdza istabas durvis tad nesteigdamies vilka vaļā kumodes atvilktni un uzmanīgi sāka tajā rakņāties līdzīgi norūdītam zaglim kas nemaz nebaidās ka viņu varētu pārsteigt Bez šaubām tas ir ļoti riebīgi ko es daru bet es nevaru citādi viņš sevi attaisnoja Man tā ir jārīkojas
(Ē. Ādamsons.)
Es ... Pie visa tu vienīgi tu pats esi vainīgs Un nākt un par mani žēloties Ak tu necilvēks Tev taisnība Edgars sagrauztā balsī runāja Es esmu pret tevi necilvēks ... zvērs ... velns ... Bet es tevi mīļoju Es to nevaru izteikt ... Es esmu pret tevi kā suns ... daru tev sirdēstus un tomēr ... Kristīn es esmu tāds un nevaru citāds būt
(R. Blaumanis.)
Jodūdeņraža veidošanās reakcijā ķīmiskajā sistēmā līdz ar reakcijas sākšanos ietilpst ūdeņraža joda un jodūdeņraža molekulas kā arī to savstarpējo iedarbību kopums kas izpaužas kā ķīmisko saišu pārtrūkšana izveidošanās vai pārvēršanās un kā šajos procesos notiekošā enerģijas maiņa
(K. Zommers.)
Jēdziens masāža ir cēlies no grieķu vārda massein vai masseu kurš nozīmē mīcīšanu berzēšanu aptaustīšanu Deviņpadsmitā gadsimta sākumā gandrīz vienlaikus Eiropā un citur pasaulē masāžu sāka lietot kā ārstniecisku metodi Pēc nostāstiem masāža jau senatnē esot ieņēmusi ievērojamu vietu ārstniecībā Tā bija labi zināma senajā Ķīnā Japānā Indijā Grieķijā un Romā. Hipokrats (460.-377. g.p.m.ē) un Asklēpijs (128.-56. g.p.m.ē.) uzskatīja masāžu par svarīgu ārstniecisku faktoru Bez masāžas senatnē zināja arī ārstnieciskus paņēmienus kas līdzinājās mūsdienu refleksterapijas metodēm kā piemēru var minēt akupunktūru.
(L. Šūmane.)
8. vingrinājums
Lasi doto tekstu! Liec nepieciešamās pieturzīmes!
Pēc īsiem saules mirkļiem sals iedvašo arī cilvēkiem sejās sāk aurot ziemelis brīkšķēdami lūst kokiem sausie zari Tad zilganie peļķu grāvju un upju applūdušo pļavu ledus spoguļi atlaižas un vareniem viļņiem veļas vakarvējš Liekas ka pati Baltijas jūra brāžas pār cietzemi krākdama bangodama Kad sabiezē nakts tumsa rieteņa krākšana pilda visu pasauli Spēcīga krākšana kas vēlajā stundā ietveras vientuļa nomodnieka dvēselē
Kas notiks vēlāk Zeme sāks kūpēt jo tā gaida sēklu Tā gaida cilvēku kas priekš daudziem gadu tūkstošiem noslēdzis draudzību ar dabu Tā ir draudzība kurā uzvarētā daba izjūt arvien lielāku prieku pakļaudamās cilvēka gribai
(Pēc J. Sudrabkalna.)
9. vingrinājums
Liec vajadzīgās pieturzīmes!
1. Reiz lapsa atradusi zivis sanes tās pie siena kaudzes atsēžas un ēd.
2. Garām iet vilks ierauga lapsu un saka Vesela kūmiņ
3. Vesels kūm vesels
4. Vilks prasa Iedod man kaut vienu zivtiņu
5. Ej pats zvejot atteic lapsa Arī man bija grūti
6. Es neprotu pamāci mani lūdzās vilks
7. Labi Redzi ezerā ir izcirsts āliņģis Ej iekar tur asti un pa nakti tev pieķersies daudz zivju
8. Vilks paklausa aiziet pie āliņģa iekar asti un sēž.
9. Naktī saceļas liels aukstums.
10. Ūdens sāk salt un vilkam aste iesalst ledū.
(Latviešu tautas pasaka.)
10. vingrinājums
Mainiet doto teikumu beigu pieturzīmes! Paskaidrojiet, kā mainās runātāja attieksme pret teikumā ietverto saturu un teikuma izruna!
1. Šodien spīd saule. 2. Vai tu nevari man palīdzēt? 3. Apdomāsim labi, padarīsim gudri. 4. Kādu grāmatu šodien vajadzētu izlasīt.