1.vingrinājums. Pārveido minēto darbības vārdu pagātnes formu tagadnes formā! Pēc tam veido vēlējuma izteiksmi!
Aizmirsa, mira, auda, bēra, bilda, birza, brieda, dzēsa, dzisa, gaisa, kalta, kala, karsa, kāsa, kusa, svīda, svieda, šķīda.
Paraugs: dega degšana. |
||
bēga - bēgšana auga - augšana sniga snigšana ģērba - ģērbšana |
glāba - glābšana lūdza - lūgšana kliedza - kliegšana liedza - liegšana |
ģērba - ģērbšana beidza - beigšana steidza - steigšana reiba - reibšana |
|
|
|
bā - dams |
4. vingrinājums. Pasvītrojiet vārdus, kuros vērojamas vēsturiskās līdzskaņu pārmaiņas!
Man patīk vasarā būt pie ūdeņiem un raudzīties, kā liesmo saules riets un ēnu tilti lēnām pārsviežas pāri upes līcim no viena krasta līdz otram. Otrā debess pusē no siliem izkāpj milzīga, iesarkana mēness ripa. Tad ūdens sāk kūpēt un no turienes migla izplūst pa pļavām, līdz pusei aizsegdama krastmalas alkšņus, kuru virsotnes liekas peldam baltajā, nule dzimušajā ezerā kā teiksmainas laivas. Vēja nav. Koki ir diženi savā nekustīgumā un mierā, smaržo zeme un gaiss, un liekas, ka kāds būtu pļavās izlaistījis medu, kas tagad izgaro un kopā ar miglu paceļas augšup. Zāļu stiebri nolīkuši rasas smagumā, un krasti, pļavas - visa pasaule šalc, trīsuļo un līksmo.
Ja cilvēks varētu visu šādas vasaras nakts skaistumu uzņemt sevī, kā siena laikā zeme uzsūc pērkona lietus šaltis, tad viņam tā pietiktu ilgiem gadiem.
(Ē.Vilks.)
5. vingrinājums. Izcel vārdus, kuros notikušas vēsturiskās līdzskaņu pārmaiņas! Pasvītro tekstā divdabja teicienus!
1. Visiem trokšņiem, kas šajā rītā pacēlās augšup, bija viegls skanīgums, un ļaužu balsis un putnu kliedzieni it kā mazgājās gaisā.
2. Bet tas bija pilns smaga pavasara tvana, ar mīkstu roku spiezdams visu pie zemes.
3. Šur tur jau pamirdzēja ziedi, un, kaut pļavas upīte garajos grīšļos vairs nebija redzama, tās virzienu norādīja pureņi, kas ziedēja gar krastiem.
4. Te no Straumēniem atskanēja skaņa zvanīšana.
5. Tur zvanīja Līna, sizdama pa sētsvidū pakārtu vecu lemesi, saukdama vīrus brokastīs.
6. Tā sākās Straumēnos nebeidzamie pavasara darbi, virzīdamies pa saules atvērto gaismas un miera ceļu, tā pienāca Jurģi, patiesi dienas atvezdami.
(E.Virza.)
6. vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos līdzskaņa burtus - s vai z, pamatojot rakstījumu ar pārbaudes formu!
Neganta vētra el-dama plosās silā, gā-dama kokus ārā ar visām saknēm. Liekas, ka tie zaudējuši cīņas sparu un padevīgi raugās acīs liktenim, domādami: "Lū-ti, ja jālū-t!" Visapkārt dzird zarus lū-tam. Resnie, lū-tošie zari ar savu smagumu noliec gar zemi mazākos kociņus, kas negrib tik viegli lū-t. Sīkos, nolau-tos koku zarus vējš, ne-dams pa gaisu, aizsviež tālu projām. Izbiedētajai radībai liekas, ka tas cen-tos visu, kas turas pretim, salau-t, apgā-t, noslaucīt no zemes virsas. Daudz koku nopū-tu, ka bargajam pārbaudījumam pienācis gals. Debess noskaidrojas, un putni, izgai-dami zilumā, uzsāk savas līksmās dziesmas. Koki atraisās no sastinguma un atgūst agrāko spirgtumu.
7. vingrinājums. Svītriņu vietā liec vajadzīgos līdzskaņa burtus - s vai z, pamatojot rakstījumu ar pārbaudes formu!
Pelēkā debess tum-dama pārklāj zemi. Pēc brīža balts sniegs kā viegls plīvurs laižas pāri pilsētai, grie-dams pārslas gar gaišajiem logiem. Lēni lai-damās lejup, tās saķeras rokās un, aizmir-damas visu citu, griežas brīnišķīgā dejā. Dažas traucas lejup un, spie-damās gar rūtīm, ieskatās gaišajos logos. "Cik te ir skaisti!" nodomā pārslas un, cen-damās ātrāk sasniegt zemi, klusi sačukstas par tās skaistumu. Brīnišķīgās dejas un zemes skaistuma apburtas, pārslas traucas un traucas lejup, pārvēr-damas pilsētu par mirdzoši baltu pasaku valstību. Dažus starus kupenās aprau-dama, it kā pārbaudīdama, vai pietiekoši sasnidzis, parādās saule. Tās spožuma iztraucēts, pamostas arī vējš un, klusi el-dams, pārskrien pār kupenām. Pārslas, saules siltumu saju-damas, sāk žēli raudāt un ku-damas pārvēršas par ziemas asarām.