PALĪGTEIKUMU TIPI

 

Palīgteikuma tipu nosaka salikta pakārtota teikuma komponentu sintaktiski jēdzieniskās attieksmes, kam par kritēriju dažos gadījumos var noderēt vai nu no visa virsteikuma satura, vai no kāda teikuma locekļa izrietošais jautājums. Lielākā daļa palīgteikumu atbilst kādam teikuma loceklim vienkāršā paplašinātā teikumā.

Teikuma loceklim vienkāršā teikumā atbilst šādi palīgteikumu tipi saliktā pakārtotā teikumā: teikuma priekšmeta palīgteikums, izteicēja palīgteikums, apzīmētāja palīgteikums, papildinātāja palīgteikums un apstākļu palīgteikumi.

Tāpat atbilstoši dažādiem apstākļiem vienkāršā teikumā izšķirami arī apstākļu palīgteikumi saliktā pakārtotā teikumā: vietas apstākļa palīgteikums, laika apstākļa palīgteikums, veida apstākļa palīgteikums, mēra apstākļa palīgteikums, cēloņa apstākļa palīgteikums, nolūka apstākļa palīgteikums. Ir arī tādas attieksmes starp komponentiem un tādi palīgteikumi, kuriem vienkāršā teikumā nav atbilstošu apstākļu. Tie ir nosacījuma, pieļāvuma, seku un salīdzinājuma palīgteikumi.

Pēc nozīmes mēdz šķirt 11 palīgteikumu tipus. Tie ir šādi:

1) teikuma priekšmeta palīgteikums,

2) izteicēja palīgteikums,

3) apzīmētāja palīgteikums,

4) papildinātāja palīgteikums,

5) pielikuma palīgteikums,

6) apstākļu palīgteikums ar apakštipiem

a) vietas apstākļa palīgteikums,

b) laika apstākļa palīgteikums,

c) veida apstākļa palīgteikums,

d) mēra apstākļa palīgteikums,

e) cēloņa apstākļa palīgteikums,

f) nolūka apstākļa palīgteikums,

g) nosacījuma apstākļa palīgteikums,

7) seku palīgteikums,

8) salīdzinājuma palīgteikums,

9) pieļāvuma palīgteikums,

10) pamatojuma palīgteikums,

11) relatīvais palīgteikums.

 

Palīgteikumus, kas attiecas uz kādu vārdu virsteikumā un sintaktiskās funkcijas ziņā tuvi atsevišķam teikuma loceklim, nevar nedz nozīmes (satura), nedz arī funkciju ziņā pilnīgi identificēt ar attiecīgajiem teikuma locekļiem (var runāt vienīgi par dažādu izteiksmes līdzekļu sinonīmiju). Palīgteikumam salīdzinājumā ar atsevišķu teikuma locekli resp. vārdu piemīt spēja domu izvērst plašāk, to detalizēt un precizēt. Piemēram, saliktā pakārtotā teikumā Grāmatas, kuru mēs labprāt būtu lasījuši, nebija plauktā palīgteikums ne satura, ne formas ziņā nav izsakāms ar apzīmētāju. Tāpat ar papildinātāju ne vienmēr iespējams izteikt saturu, kas ietverts papildinātāja palīgteikumā, piemēram: Uzreiz vecāmāte apķeras, kas noticis. Drēbnieks attapās, ka runādams sašuvis nepareizu vīli.

Palīgteikuma tipu atkarībā no katra saliktā pakārtotā teikuma kopējā satura, nosaka arī virsteikuma struktūra: mainoties virsteikuma struktūrai, var mainīties arī palīgteikuma tips. Piemēram, saliktos pakārtotos teikumos Es teicu, ka viņš atnāks un Man ir skaidrs, ka viņš atnāks palīgteikums ka viņš atnāks pirmajā gadījumā papildina virsteikuma verbu teicu un ir papildinātāja palīgteikums, otrajā gadījumā tas pats palīgteikums ir teikuma priekšmeta palīgteikums, jo tas attieksmē pret virsteikuma galveno locekli ir skaidrs ir tādā pašā attieksmē kā divkopu teikumā teikuma priekšmets pret izteicēju.

Bez tiem palīgteikumiem, kas droši pieskaitāmi pie viena vai otra palīgteikuma tipa, nereti ir sastopami tādi, kuru piederība pie kāda noteikta tipa nav droši nosakāma un kuri attiecināmi uz diviem vai vairākiem palīgteikuma tipiem. Tā nozīmes ziņā robežojas laika apstākļa palīgteikumi un nosacījuma palīgteikumi, cēloņa apstākļa palīgteikumi un nolūka apstākļa palīgteikumi:

Kad āra durvis bija ciet, tad priekšnams aizvien izskatījās ļoti drūms un vēss.

Daļēji palīgteikuma tipu nosaka pēc jautājuma, ar kuru no virsteikuma viedokļa var jautāt pēc palīgteikuma. Piemēram, apzīmētāja palīgteikums saliktā pakārtotā teikumā Svinīgo kalnu klusumu pārtrauca vienīgi krācošā upīte, kas gāzās no šļūdoņa pa gravu uz leju atbild uz jautājumu kāda upīte? Taču jautājums vien neizšķir, pie kura tipa pieskaitīt palīgteikumu, jo uz vienu jautājumu var atbildēt dažāda tipa palīgteikumi, piemēram, uz jautājumu kā? atbild veida apstākļa palīgteikums un salīdzinājuma palīgteikums, bet daži palīgteikumi vispār neatbild ne uz kādu jautājumu (piemēram, pieļāvuma palīgteikums, nosacījuma palīgteikums).

Atsevišķos gadījumos, nosakot palīgteikuma tipu, var orientēties pēc pakārtojuma vārdiem, piemēram, saikļi kaut, kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī piesaista pieļāvuma palīgteikumus, saiklis ja piesaista lielākoties nosacījuma palīgteikumus, saiklis kamēr parasti piesaista laika apstākļa palīgteikumus. Daļa pakārtojuma vārdu izlietojami dažāda tipa palīgteikumu piesaistīšanai, piemēram, ka var ievadīt papildinātāja apzīmētāja, teikuma priekšmeta, seku u.c. palīgteikumus, kas var ievadīt teikuma priekšmeta palīgteikumus, apzīmētāja palīgteikumus u.c.

Vairāki palīgteikuma tipi saliktā pakārtotā teikumā

VINGRINĀJUMI