Salikta pakārtota un jaukta salikta teikuma sintaktiskā analīze.

1. Nosaki teikuma daļu gramatiskos centrus, to struktūru!

2. Raksturo teikumu pēc izteikuma mērķa (saliktā pakārtotā teikumā to

nosaka pēc virsteikuma, jauktā saliktā teikumā - pēc pēdējās neatkarīgās daļās)!

3. Nosaki teikumu pēc uzbūves un komponentu jeb daļu skaita!

4. Nosaki palīgteikumu un pakārtojuma (kur iespējams) veidu.

5. Pamato pieturzīmju lietojumu!

6. Nosaki teikuma locekļus!

7. Nosaki, ar kādām vārdšķirām izteikti teikuma locekļi!

 

1. (24.) vingrinājums.

Izlabo interpunkcijas kļūdas!

1. variants.

Vēl pusmiegā roka nejauši nospiež radio pogu un no sapņa dzīlēm kā no ūdens dzelmes mūzika mani uznes nomoda mirdzošajā virspusē; apkārt man sāk laidelēties Mocarta gars. Es nezinu, vai tas uz labu vai ļaunu un vai tas vispār kaut ko nozīmē. Bet viņš laidelējas istabas pustumsā, spārniem tik tikko klusi šalcot brīžiem tik tuvu, ka varētu aiz tiem satvert. Bet ko es iesāktu, viņu satvērusi. Un es ļauju, lai viņa dvēsele brīvi lidinās pa istabu. Dvēseles ir tik trauslas, ka saujā nobirst sudraba vizma un tik maiga, ka viegli sašķīst un sašķaidītas šļakst zem kājām, radot iespaidu, ka tie ir dubļi.

5 kļūdas

Mēs, kas vēl esam, vai kādreiz esam bijuši dzīvi, pieskaramies cits citam ne tikai ar pirkstu galiem un lūpām, bet arī ar gaismu un skumjām.

Mēs, kas tik karsti vēlamies, lai mums pieskaras, reizē esam neaizsargāti pret pieskārieniem, jo dažreiz - jūs taču arī esat to jutuši - tie var būt - ai cik sāpīgi.

Vai mums pieder citu cilvēku pieskārieni, vai arī tie kā krītošas lapas no koka atrāvušās, nepieder nevienam.

5 kļūdas

(R. Ezera.)

Atbilde

 

2. variants.

Kādā ciemā, kas ne ar ko īpaši neizcēlās uz šīs pasaules dzīvoja Jukums - vienīgais dēls saviem vecākiem. Viņš bija izstīdzējis, kā apinis, kuram neļautu skaisti vīties bet izstieptu taisnu. Māte vairs nepūlējās šūdināt jaunu kārtu, nebija tak vērts, un tā nu garais šķeists staigāja - svārku piedurknes līdz elkoņiem, ūzu gali līdz ceļiem. Jukums nekad netika iekšā būdā neapsitis galvu pret durvju malu.

5 kļūdas

 

Putru ēzdams, tēvs nekad nenoturējās dusmās nenolamājis dēlu par lamzaku. Citiem ciemniekiem dēli kā dēli, šis kartupeļus stādot iestieg līdz ceļiem vagā, un nu jājūdz bullis, lai tas, atspēries velk muļļu ārā. Sienu gubojot sakrauj kaudzi vai līdz debesīm, ka jākāpj kauč ar Pēteri runāties. Tēvs žēli nopūtās putrā un sizdams ar karoti galdā, zvērēja atrast miesīgajam lamzakam piemērotu darbu.

6 kļūdas

 

Jukums raudzījās sviestactiņā putras vidū kam viņam tik ļauns liktenis -, un liela asara iepilēja sviestactiņā un sāka tur spīdināties. Apņēmis bļodu ar savām lielajām rokām, un, pievilcis to sev klāt, viņš ilgi vērās sviestactiņā līdz tā viņam likās kā pati saule, bet asara tajā - kā ezers.

5 kļūdas

 

Reiz pavasara launagā, tēvs trieca savu fiskaru pret galdu tā it kā nevis Jukums, bet galds būtu tas ienaidnieks. Jā šis nu esot izdomājis: Jukumam būšot darbs - tīruma vidū putnus baidēt. Uzzinot ka putni jābiedē tikai pa dienu, Jukumam prieks ielija sirdī - putni nu jau tie paši cilvēki vien ir.

4 kļūdas

(N. Ikstena.)

Atbilde

 

 

 

2. (25.) vingrinājums.

Saliec pieturzīmes! Izvēlies teikumu (-us) un analizē tos!

1. Kad beidzot O. Vācieša atvilknes ir iztukšotas un redzami ir dzejas kalni ko viņš savā ne sevišķi garajā mūžā sastrādājis gribot negribot ir jādomā kā tie tapuši.

(Z. Skujiņš.)

2. Un tad es redzu kovārņiem līdzīgus dzejas tēlu barus kas bez mitas un apstājas riņķo virs dzejnieka galvas un pavēl caur smadzenēm sirdi un nerviem izlaist tos uz papīra.

(Z. Skujiņš.)

3. Es zinu ka māju var debesīs celt un ilgi un sāpīgi mūrēt tā māja kas debesīs celta nav nekas cits ne mans gods ne mans zelts bet dikti šaubīga māja.

(M. Asare.)

4. Kad iestājas tumsa es eju gar jūru un jūtu ka no tās nāk labi samanāms siltums.

(I. Ziedonis.)

5. Vēl vējš vēl miegs vēl rāms "ku - kū"

Vēl domāt to cik gaisma sāpes nenodara

cik atbalss nejautā cik neatgriežas.

(M. Asare.)

6. Pēkšņi tu ieraugi brīnumu gaitu

atdodas parādi dzēšas rēķini vecie

nepasacītie paldies sameklē labos ļaudis

un viss savā vietā noliekas pats

ja vien nodevis neesi šajā bargajā ziemā

to ko sirds tev piesauc bet nesaredz acs.

(A. Līce.)

7. Nevajag vārdus pasaulē laist

Ieklausieties cik klusums ir skaists

(Ā. Elksne.)

8. Es nezinu nevienu dzejoļa krājumu ko būtu sarakstījis kāds svētais (jums dīvains šķitīs mans apgalvojums) arī tā saucamie "normālie" cilvēki dzejoļus neraksta, paldies viņiem par to

Atbilde

 

 

 

4. (27.) vingrinājums.

Saliec pieturzīmes! Izdari secinājumus par izvēlētā varianta tekstu!

1. variants.

1. Ap globusu kas nu bija aizmirsts dejoja mušas.

2. Brīžam gan tās aizdzīdams Askolds uzlika savu roku uz Ziemeļpola vai Klusā okeāna vairs nedomādams par tālām zemēm.

3. Nu viņš saprata vakar saelpojies nakts vijolīšu smaržas cik bērnišķīga līdz šim bijusi viņa iedoma ka laime atrodama tikai tālumā kaut kur pie jūrām kalniem un ielejām.

4. Tepat taču viņš varēja būt daudzkārt laimīgāks.

5. Un viņš atkal atcerējās to dienu pašu skaistāko dienu spilves pļavās

6. Beidzot no māsas uzzinājis ka Ksenija gan vēl atrodoties Rīgā bet laikam drīz to atstāšot jo došoties uz Jūrmalu Askolds nekavējoties pameta tīkamo taču neauglīgo atmiņu baudīšanu un atkal sāka vīrišķīgi to meklēt tūlīt par spīti nogurumam un karstumam kļūdams žirgtāks.                                                                                                                                         (E. Ādamsons.)

Secinājumi.

1. Tekstā ir ..... (skaits) vienkārši paplašināti teikumi.

2. Tajā ir ...... (skaits) ...... teikumi; no tiem, nepaplašināts(-i) ...... (skaits),

paplašināts(-i)...... (skaits).

3. Tur nav neviena ... teikuma, ...... teikuma, kā arī ... ...

4. Divdabja teicieni ir .... ... teikumā.

5. Tekstā ir ...... papildinātāja savrupinājums(-i) un ...... savrupināts(-i) apstāklis(-ļi), kā arī ...... vienlīdzīgu teikuma locekļu grupas.

6. Ar domuzīmēm ir atdalīts ... ...

Atbilde

 

2. variants.

1. Vispirms viņš veltīgi nopūlējās telefoniska sazināties ar Kseniju taču pirmo reizi zvanot, izsauktais numurs bija aizņemts tātad mājās kāds tomēr bija otrreiz tika nepareizi savienots trešoreiz viņš aizmirsa iemest naudu ceturto reizi gan naudu iemeta bet nelaikā piespieda pogu.

2. Tā viņš zaudēja savus pēdējos desmit santīmus.

3. Viņš aizgāja uz Ksenijas dzīvokli bet nevienu nesaticis atgriezās mājās un lūdza māsu no kuras, kas nu jau labu laiku bija kļuvusi par sabiedroto viņš vairs nekautrējās apzvanīt visas Ksenijas paziņas.

4. Ksenija nebija.

5. Viņš bija kā sadedzis pat aizbrauca uz Jūrmalu apstaigāja no Dubultiem līdz Bulduriem ne tikai liedagu un kāpas bet pat katru līniju un prospektu. Nekā.

6. Vēlā vakara stundā Askolds atgriezās Rīgā un atteicies no vakariņām atveldzējās tikai ar jāņogām.

7. Nemiera pilns un sarūgtināts viņš meklēja kādu izeju no pašreizējā posta.

8. Tad viņam ienāca prātā Orests, kas, kaut arī būdams citā pasaulē, atkal viņu ietekmēja likdams atzīmēt notikumus patīkamos un nepatīkamos kas tajā dienā atgadījušies.

9. Lai kaut cik paglābtos no izmisuma Askolds paņēma lapu, īpaši izmeklētu šīs neveiksmīgās dienas analīze un sāka dienas reģistru.

(E. Ādamsons.)

Secinājumi.

Tekstā ir ...... (skaits) vienkārši nepaplašināti un ...... vienkārši ...paplašināti... teikumi.

Tajā ir tikai ...... salikts ...sakārtots... teikums un ... salikti pakārtoti... teikumi, to skaitā ..... paplašināti.

Tekstā nav neviena ...jaukta salikta... teikuma.

No savrupinājumiem visbiežāk tekstā atrodami ...divdabja teicieni... , retāk ...apzīmētāji... . Ar iekavām atdalīts ...iesprausts teikums...

Atbilde

 

 

5. (28.) vingrinājums.

Uzmanīgi izlasi tekstu, ievēro tajā izteiktās likumības! Saliec pieturzīmes! Ļauj, lai tās pacīnās savā starpā!

1. variants.

Visas pieturzīmes ir izdomātas.

1. Punkts ir visnopietnākais un viskonservatīvākais. Tas necieš domas turpinātību.

2. Daudzpunkts ir stosteklis kam trūkst vārdu. Jo prāts īsāks jo daudzpunkts garāks.

3. Domuzīme šī daudz nozīmīgā pļāpa izstumj godīgo kolu. Viņa nekaunīgi un spekulatīvi plātās es esmu daudz nozīmīgāka.

4. Semikolu nesaprot; vienmēr tam jāklausās pārmetumi ka šī lūk ir punkta vietā šī lūk ir komata vieta Semikols ir smalks vīrs smalkjūtīgs un neuzbāzīgs viņš neuzbāžas ar savu klātbūtni kā komats vai punkts. Vajadzētu padomāt par to vai semikols neiznīkst.

(Pēc I. Ziedoņa.)

5. Es dievinu semikolu šo brīnišķo pieturzīmi kas nav ne punkts ne komats. Vajag just kad tas ir vairāk nekā komats un mazāk nekā punkts.

6. Arī es esmu par kolu tas piesaista uzmanību aizstāj saikļus ka jo.

(Pēc K. Lombas.)

7. Ir cilvēki, kam patīk iekavas ne tās kas jāatver vai jāaizver matemātikā mūžīgi jaucot + un jo tās kaut ko ieslēdz padarot to nozīmīgāku. Tās zīmes kas visur atrodamas ir divi tā Starpa zīme un tā Gala zīme. Tā starpa zīme ko vācieši Komma sauc izskatās kā skabargs. Tā gala zīme, ko vācieši Punkt sauc izskatās kā magoņu graudiņš.

(Vecais Stenders.)

Atbilde

 

2.variants.

Man šķiet vārds sirdsapziņa latviešu valodā ir ļoti izteiksmīgi tas runā pats par sevi.

(Z. Mauriņa.)

Gribi dalīties tuvu cilvēku priekšā esi dzirdīgs un galvenais esi brīvs no nenovīdības!

(Z. Mauriņa.)

Jaunatne nav pērkama un tai ir ļoti vērīgs skats tā turas kopā izveidodama nepārraujamu fronti pret pieaugušajiem.

(Ē. M. Remarks.)

 

Kas paliek pāri dziļas alkas pēc tā

Kas tavai dvēselei rads.

                                        (V. Grīviņš.)

 

Kājas man slīd

tā kā nekaltam zirgam uz ledus.

Zelta zirgs acīmredzot bij kalts.

                                          (M. Zālīte.)

 

Saspārnojos uz varoņdarbu kājām uz Ķegumu

Beidzot uz šosejas piestāj nīgrs čalītis izbalojušā vējjakā un nodrāztā ŅIVĀ. Un laižam Urā Tāda ir dzīve Es gan nevarētu noprecizēt āda Vai dzīve jāraksta ar lielo vai mazo burtu

(R. Ezera.)

 

Kublā rūgst alus salds

tā kā dvēselē smeldze

rūgušpiens toverī taisās uz sieru

un vakar es biju jūrā pēc plekstēm

Līdzena jūra kā galds

Dieva galds pārklāts ar galdautu zilu

vienuvārd Jāņi pie durvīm

Domāju jānones mācītājam

pāris lestītes tikko žāvētas siltas

Tak jau kaimiņš un Jāņi un

man tik labs prāts

Mācītājs savilka muti

Jāņi ir pagānu svētki

Jutu gadsimti atpakaļ slīd

gluži kā konveijers vecajā konservu cehā

(M. Zālīte.)

 

Sirmais virsdiriģents Haralds Mednis universitātes aulā korim skaidroja nu šī dziesma būtu jāskandina savādāk īpaši uzsverot jautājumu Kur palika sirmie dievi, brīvie tautas dēliņi Jā kur tad viņi palika Kur

Mani to es par sevi pēdējie dziesmu svētki kā koristam aizbalsojās Daugavpilī 1941. gada 16. jūnijā

(A. Skalbe.)

Atbilde

 

6. (29.) vingrinājums.

Tikai jauktiem saliktiem teikumiem nosaki gramatiskos centrus, teikuma locekļus un vārdšķiru, ar ko tie izteikti! Ar pasvītrojumu nosaki pakārtojuma vārdus!

1. Latviešu māksla, kas izkopusi monumentālo formu apjomus un krāsaino masu kompozīciju, maz pazīst līnijas vērtību, tāpēc K. Fridrihsons, kuram līnija ir dzīvs spēks, kļūst īpaši nozīmīgs kā mākslinieks, kas izaudzis ārpus tradīcijām. 2. K. Fridrihsona līnijai ir nemanāma vibrācija kā nerva nospiedums; tā atrodas tapšanā, kā visa pasaule atrodas tapšanā. 3. Kurta un I. Ziedoņa sadarbībā aktuāls ir binokļa princips - proti, nepieciešamība mainīt tuvo ar tālo -, gandrīz vienmēr, kad Kurts skatās ar plato atvērumu, I. Ziedonis to visu pievelk tuvāk. 4. Konkrētajā sadarbībā - es domāju "Pasāžas" - Kurta mākslai piemīt īpatnēja intonācija, kas regulē viņa daudzpakāpju stilu, kuras diktētie elementi mijas ik pasāžā un nosaka arī I. Ziedoņa stilu.

Atbilde