Pēc kara emigrācijā bija devušies E.Blese, A.Ābele, E.Hauzenberga, K.Draviņš, V.Rūķe un daudzi citi. J.Endzelīns bija gandrīz vienīgais no pazīstamākajiem valodniekiem, kas palika dzimtenē. Lai gan J.Endzelīns bija jau vecs vīrs un viņam nācās ciest nepelnītus pārmetumus no marrisma piekritējiem, arī pēdējā dzīves posmā zinātnieks daudz paveica, lasīdams lekcijas un izstrādādams zinātniskos darbus.

Līdz 1950.gada 1.aprīlim J.Endzelīns bija LU Latviešu valodas katedras vadītājs. Kopš Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta nodibināšanas (1946) viņš strādāja tajā sākumā par valodas daļas, vēlāk - Vārdnīcu sektora vadītāju, iesaistījās arī Terminoloģijas komisijas darbā. Ievērojamākie un plašākie akadēmiķa J.Endzelīna darbi šajā laikā bija "Baltu valodu skaņas un formas" (1948), "Latviešu valodas gramatika" (1951), "Latvijas PSR vietvārdi" (I-II, 1956-1962).

1946. gadā tika nodibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, kas rūpējas par terminiem dažādām zinātņu un dzīves nozarēm, kas strauji attīstās līdz ar tehniku un kultūru. Terminoloģijas komisijā kopš dibināšanas līdz 1955. gadam darbojies arī J.Endzelīns. Izdotas daudzas plašas terminu vārdnīcas, tāpat norādījumi par citu valodu īpašvārdu rakstību latviešu valodā.

Nozīmīga vieta latviešu valodniecībā bija Arturam Ozolam, kurš pievērsies sintaksei, leksikoloģijai un frazeoloģijai, latviešu literārās valodas, tās vēstures un mācīšanas metodikas problēmām. Lielākie profesora pētījumi valodniecībā ir "Latviešu tautasdziesmu valoda" (1961) un "Veclatviešu rakstu valoda" (1965). Citi viņa darbi apkopoti grāmatā "Raksti valodniecībā" (1967).

Skolas gramatikas vēsturē paliekoša vieta ir Rūdolfam Grabim, kurš daudz darījis arī jaunas latviešu valodnieku paaudzes sagatavošanā. Ilgus gadus R.Grabis ir vadījis Valodas un literatūras institūta Gramatikas, vēlāk - latviešu valodas sektoru, bijis Terminoloģijas komisijas darba faktiskais vadītājs. Viņa vadībā ir izstrādāta akadēmiskā "Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika" (I-II, 1959-1962).

Latviešu terminoloģijas izveidē un valodas kultūras kopšanā daudz darījušas valodnieces Aina Blinkena un Valentīna Skujiņa. A.Blinkena kopā ar A.Bergmani sagatavojusi pētījumu "Latviešu rakstības attīstība" (1986), vadījusi Valodu likuma izstrādāšanu (1989).

Mūsdienu latviešu literāro valodu un tās vēsturi pētījuši: J.Kārkliņš, E.Liepa, A.Laua, E.Soida, J.Rozenbergs, R.Veidemane, S.Kļaviņa, D.Nītiņa, J.Valdmanis, M.Baltiņa u.c.

Ar fonētiku nodarbojušies: A.Laua, E.Liepa, M.Rudzīte, J.Kušķis, J.Grigorjevs, D.Markuss, I.Āboltiņa u.c.

Ar latviešu valodas gramatikas jautājumiem nodarbojušies:

morfoloģijā - E.Soida, K.Pokrotniece, A.Bergmane, D.Nītiņa u.c.

sintaksē - A.Ozols, J.Kārkliņš, L.Ceplītis, E.Soida, J.Valdmanis, I.Freimane, A.Blinkena, T.Porīte u.c.

Valodas kultūras problēmas apskatījuši: V.Skujiņa, I.Freimane, A.Blinkena, L.Ceplītis, O.Bušs, M.Baltiņa, M.Graudiņa u.c.

Ir izstrādāta "Latviešu literārās valodas vārdnīca" (1972-1996). Valodas kultūras kopšanas darbā palīdz arī speciāla gadagrāmata - "Latviešu valodas kultūras jautājumi" (kopš 1965).

Leksikoloģiju pētījuši: A. Ozols, A.Laua, R.Veidemane, J.Rozenbergs u.c.

Par latviešu izloksnēm un apvidvārdiem rakstījuši: M.Rudzīte, D.Zemzare, V.Dambe, S.Raģe, E.Kagaine, K.Karulis, B.Laumane, A.Reķēna, A.Breidaks, B.Bušmane, Dz.Paegle, J.Kušķis u.c.

Ar toponīmiku un etimoloģiju nodarbojušies: V.Dambe, K.Karulis, M.Brence, O.Bušs, Dz.Hirša, L.Balode, R.Avotiņa u.c.

Ar datorlingvistiku nodarbojušies: E.Soida, S.Kļaviņa, T.Jakubaite, A.Spektors u.c.