 Kurzemes novada tautastērpi Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši. Šo reģionu mazāk skāruši kari, tāpēc te ir saglabājušās atsevišķas ļoti senas iezīmes. Tikai Kurzemē tik ilgi ir saglabājušās seno zilo mēleņu ar metāla rotājumiem un metāla vainagu nēsāšanas tradīcijas. Kurzemes novadā tradicionāli izšķir vairākus tautastērpu darināšanas un nēsāšanas variantus:
 Kurzemes novada tautastērpi atšķiras no pārējiem ar tunikveida piegriezumu. Arī krekla rotājums ir ļoti daudzveidīgs, bagātīgs un dažādās tehnikās izpildīts. Bagātīgi rotāti un ļoti dažādi ir arī brunči. Ļoti raksturīga tautastērpa sastāvdaļa ir jaciņa vai ņieburs. Villaines, salīdzinot ar citiem novadiem,ir īsākas, tās rotā ieausti vai izšūti raksti, plati celu apaudi, īsas bārkstis, košas un bagātīgas krāsas. Arī zilās mēlenes ar metāla rotājumiem citos novados nav sastopamas tik ilgi kā Kurzemē. Meitām zīļu vainagi ir ar stingru pamatni un oderi. Sievas valkāja galvas autus, cepures, lakatus. Kurzemē ir raksturīga tautastērpu nēsāšana "kārtu kārtām".  Latviešu kultūra
|
Alsungas