Viennozīmīgas definīcijas jēdzienam valoda nav. Valoda ir radusies sabiedrībā, pastāv un attīstās sabiedrībā. Bez tās nav iedomājama cilvēces tālākā virzība. Nenoliedzami valoda ir sarežģīta parādība. Tai piemīt daudzas pazīmes, kas izriet no pašas valodas uzbūves. Tās ir valodas iekšējās pazīmes un atklājamas, pētījot pašu valodu. Bez tam valoda saistīta ar objektīvo īstenību, ar visu, kas ir ārpus valodas. Šīs sakarības veido valodas ārējās pazīmes. Raksturojot valodu, tās būtību, jāņem vērā gan viena, gan otra valodas pazīmju grupa. Iepazīstot valodas saistību ar citām parādībām, gūstam dziļāku ieskatu pašas valodas būtībā, kā arī pamatojumu tam, kādēļ cilvēcei tik liela interese par valodu. Šai ziņā jo nozīmīgas ir     1) valodas un sabiedrības, 2) valodas un domāšanas, 3) valodas un objektīvās īstenības attieksmes.

Valoda ir ļoti sarežģīta un daudzpusīga parādība. Valoda jeb runas spēja piemīt tikai cilvēkam, tā atšķir cilvēku no dzīvnieka. Valoda raksturo arī tautu, nāciju, atšķir vienu tautu no otras. Valodai ir liela sabiedriska nozīme kā sazināšanās līdzeklim, citu cilvēku ietekmēšanas līdzeklim un kultūras veidošanas, apgūšanas un izplatīšanas līdzeklis. Bet valodai ir milzīga loma arī atsevišķa cilvēka domāšanas procesos.

Valoda ir cilvēka kā sabiedriskas būtnes būtiska pazīme, kas atšķir viņu no pārējās dzīvās pasaules.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā valodnieks Ferdinands de Sosīrs pievērsa uzmanību valodas divejādajai dabai. Viņš šķir valodu (langue) un runu (parole). Piemēram, jēdziens "galds" vispārīgā formā pieder pie valodas, bet dēlīša nosaukšana par galdu ir runas fakts. Valoda ir zināma potence, iespējamība, runas parādību būtība - valodas sistēma, gramatiskās kategorijas, sintaktiskie modeļi utt. Runa ir valodas realizācija runas plūsmā, konkrēts runāts vai rakstīts teksts. Valoda un runa ir savā starpā cieši saistītas un viena bez otras nav iedomājamas.

Valoda veic vairākas funkcijas. Valoda ir:

1) izziņas līdzeklis,

2) domāšanas līdzeklis,

3) cilvēka apziņas izpausmes līdzeklis,

4) sazināšanās līdzeklis,

5) ietekmēšanas līdzeklis,

6) kultūras veidošanas, apgūšanas un izplatīšanas līdzeklis,

7) viena no svarīgākajām tautas un nācijas pazīmēm.

Valodā svarīgi ir divi tās pamatkomponenti - saturs, ko veido valodā materializēta reālās īstenības atspoguļotāja-doma, un skaniskais materiāls, t.i., visas valodas skaņas, kas vienlaikus ir kā domas materiālais ietērps, tā arī valodas skaniskā (materiālā) puse līdzās saturam - valodas ideālajai pusei.

Valoda ir zīmju sistēma, kas sastāv no vairākām savā starpā sakārtotām un pakārtotām apakšsistēmām, ko veido valodas atšķirīgās vienības un ko apraksta valodniecības atsevišķas nozares.

Valodas sistēma ir struktūra, t. i., vienota hierarhiski veidota sistēma. Struktūru veido dažādi līmeņi - leksika, fonētika, morfoloģija, sintakse, kas atrodas hierarhiskā sakarā. Līmeņi ir stingri jāšķir. Jānosaka katra līmeņa specifika un arī katra līmeņa atseviško vienību specifika.

Vismazākā dabiskās valodas vienība ir skaņa. Visas valodas skaņas kopā veido fonētisko apakšsistēmu. To pētī un apraksta valodniecības nozare - fonētika.

Vārdi ir valodas pamatvienības. Noteikta nozīme šais pamatvienībās izteikta ar veselu skanisko kompleksu. Vārdi kā nosaukumi veido valodas leksikas apakšsistēmu. To pētī un apraksta leksikoloģija.

Kā valodas pamatvienība vārds jau ir komplicēta vienība. Vārda sastāvā norobežojamas vārdu daļas - morfēmas: priedēklis, sakne, piedēklis, galotne. Morfēmām ir nozīme, gan ne tik patstāvīga kā vārdam. Tā atklājas tikai vārdā, t.i., saistījumā ar citām morfēmām, un pārveido un variē vārda pamatnozīmi, gan veidojot tā paša vārda gramatiskās formas, gan darinot jaunus vārdus. Vārda morfoloģisko dabu, valodas morfēmu sistēmu un funkcijas aplūko morfoloģija.

No vārdiem, no to formām tiek veidoti teikumi. Teikumi jau ir sazināšanās un domu izteikšanas pamatvienības, ko pētī un apraksta sintakse. Teikumu pareiza veidošana ir svarīgs priekšnoteikums mērķtiecīgas sazināšanās organizēšanai. Komunikācijā ir svarīgi, lai doma būtu ne vien precīzi un skaidri izteikta, bet lai to tikpat precīzi uztvertu un saprastu.