Kura ir pasaules vecākā valoda? Kā valodas veidojušās un attīstījušās? Vai visas valodas cēlušās no viena pirmavota? Tie ir jautājumi, kas nāk prātā, domājot pat cilvēku runātās valodas rašanos. Uz šiem un citiem līdzīgiem jautājumiem cilvēki centušies rast atbildes jau vairāk nekā 3000 gadu. Tomēr paradoksāli ir tas, ka ikviena paaudze šajos meklējumos nonāk strupceļā, jo trūkst jebkādu pierādījumu, nav precīzas ziņas par valodas izcelšanos un sākotnējo attīstību. Mēs varam tikai prātot un nonākt paši pie saviem secinājumiem.

Ko mūsdienu zinātne saka par valodas izcelšanos? Vispirms stingri jāatšķir konkrētu valodu izcelšanās un valodas izcelšanās vispār, t.i., pašas cilvēku runas spējas izcelšanās. Var ļoti labi zināt vienas vai otras konkrētas valodas (piemēram, latviešu, krievu, franču, angļu un citu valodu) izcelšanos. Var pat reducēt visas pastāvošās, pie zināmas valodu saimes piederīgās valodas uz to pamatvalodu, t.i., indoeiropiešu, somugru, tjurku, semītu vai citu pamatvalodu. Tomēr tas viss nebūt neatrisina jautājumu par valodas izcelšanos vispār. No minēto pamatvalodu pastāvēšanas laika līdz mūsu dienām ir pagājuši ne vairāk kā desmit tūkstoši gadu, bet cilvēks un valoda ir nesalīdzināmi vecāki.

Plašāk un vispusīgāk iespējams raksturot to valodu cilmi, kuras veidojušās jaunākajos laikos. Kā šādu piemēru var minēt romāņu grupas valodas. Šīs valodas veidojušās samērā vēlu, tikai mūsu ēras sākumā uz latīņu valodas un vairāku citu valodu pamata.

Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšanas metode ļauj ieskatīties apmēram 3000 gadu ilgā valodas aizvēsturē, t.i., tai valodas vai radniecīgo valodu attīstības posmā, par kuru vienīgās liecības ir līdz pat mūsu dienām pašās valodās saglabātais senais kopīgais valodu mantojums un tā likumsakarīgie pārveidojumi.

Vēl sarežģītāks ir jautājums par to, kā cēlusies dabiskā skaņu valoda vispār. Tas laiks, kad cilvēkam sāka veidoties runas spējas un valoda, iesniedzas ļoti tālā pagātnē. Par šo tālo cilvēces bērnību un par tā laika valodu vairs nav nekādu tiešu liecību. Arī visprimitīvākās valodas, ko runā mūsu dienās, jau ir ļoti attālinājušās no tā stāvokļa, kad sāka veidoties skaņu valoda.

Mūsdienu zinātne nevar droši apgalvot, kāda tieši ir bijusi pirmatnējā cilvēku valoda, kas, domājams, veidojusies pirms apmēram pusmiljona gada. Iepazīstot mūsdienu valodas būtību, tās sabiedrisko raksturu, funkcijas, sakaru ar objektīvo īstenību, zinātne nenogurstoši pūlas atšifrēt arī valodas cilmes noslēpumu.

Mūsdienās ir daudz tādu jautājumu, kurus risina vairāku zinātņu pārstāvji kopīgi. Tā, piemēram, tikai kompleksi risināmi jautājumi par to, kad un kādos apstākļos cilvēkam varēja veidoties spējas runāt, kādēļ šīs spējas sāka attīstīties, kāda ir bijusi cilvēku valoda tās pirmsākumā. Atbildi uz šiem jautājumiem meklē antropoloģijas, arheoloģijas, filozofijas, filoloģijas, psiholoģijas, socioloģijas, valodniecības un citu zinātņu pārstāvji kopīgi.

Zinātnē ir izveidotas vairākas valodas izcelšanās teorijas. Valodas cilmes jautājuma izpratni visos laikos ietekmējuši un nosacījuši dažādi blakusapstākļi. Svarīga nozīme arvien bijusi vispārējam zinātnes attīstības līmenim un zinātnieku filozofiskajiem uzskatiem.

Senajā Grieķijā 5.- 4. gadsimtā pirms mūsu ēras filozofi dedzīgi strīdējās par to, kāpēc priekšmeti ir nosaukti tā un ne citādi. Šis jautājums skar arī valodas izcelšanos. Nevarēdami vienprātīgi atrisināt vārdu rašanās jautājumu, filozofi sadalījās divās pretējās grupās.

Vieni, analoģisti, domāja, ka nosaukumam esot zināma līdzība ar pašu priekšmetu jeb, citiem vārdiem, ka nosaukumu nosakot nosaucamā priekšmeta daba. Ja tas tā nebūtu, viņi teica, tad mēs varētu katru priekšmetu nosaukt kurā katrā vārdā.

Otri, anomālisti, turpretī uzskatīja, ka starp vārdu un nosaucamo priekšmetu neesot nekādas līdzības, t.i., nosaukums priekšmetam esot dots pēc cilvēku norunas vienošanās. Ja nosaukumu būtu noteikusi priekšmeta daba, teica šā uzskata piekritēji, tad visās valodās vienu un to pašu priekšmetu sauktu vienādi un nevis dažādi, kā tas ir tagad, piemēram, latviski galds, vāciski Tisch, franciski table utt.

Interese par valodas cilmi sevišķi paplašinājās Renesanses periodā. Tad arī jautājums par konkrētas valodas cilmi tika nošķirts no vispārīgā jautājuma par valodas kā saziņas līdzekļa cilmi.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā daļa valodnieku vairījās no jautājuma par valodas izcelšanos. Parīzes valodnieku biedrības statūtos (1866. g.) pat bija noteikts: «Biedrība nepieņem apcerējumus par valodas izcelšanos un par starptautiskas valodas radīšanu.» Šāda jautājuma nostādne ir metodoloģiski aplama: valodniecībai nav tiesības atteikties no jautājuma par valodas izcelšanos tāpat kā bioloģijai nav tiesības atteikties no jautājuma par dzīvības izcelšanos.

Valodas izcelšanās teorijas