Īstenības izteiksmes formu pareizrakstība
Vēlējuma izteiksmes formu pareizrakstība
Vajadzības izteiksmes formu pareizrakstība
Pavēles izteiksmes formu pareizrakstība
1. Darbības vārdu nenoteiksmē galotnes -t vai -ties priekšā vienmēr runājams un rakstāms vai nu līdzskaņa burts, vai gara patskaņa burts, piemēram,
celt, gāzt, domāt, redzēt, lasīt, dabūt, mazgāties, vēlēties, skatīties.
2. I konjugācijas darbības vārdu rakstījumā nenoteiksmē ir atkāpe no morfoloģiskā principa.
Skaņas t priekšā nenoteiksmē ir t noteiktā vēsturiskā skaņu mija, un to atspoguļo arī rakstos. Šī mija rakstos atspoguļota arī formās, kas veidotas no nenoteiksmes celma: vēlējuma izteiksmē un ciešamās kārtas pagātnes lokāmajā divdabī, piemēram,
met-a - mest (no met-t), mestu (no met-tu), mests (no met-ts);
ved-a - vest (no ved-t), vestu (no ved-tu), vests (no ved-ts).
2.1. Ja darbības vārda sakne beidzas ar s, t, d, tad nenoteiksmes galotnes -t, -ties priekā rakstāms s burts, piemēram,
nes-a - nest,
met-a - mest,
ved-a - vest.
2.2. Ja darbības vārda sakne beidzas ar z, tad nenoteiksmes galotnes priekšā rakstāms z burts, piemēram,
griez-a - griezt.
Sakne pagātnē beidzas ar s (nes-a) t (met-a) d (ved-a) |
(nes-t) s (mes-t) (ves-t) |
z (lūz-a) |
z (lūz-t) |
Ieraksti svītriņu vietā s vai z burtu!
Apgrie-ties, atmo-ties, atra-ties, ber-t, dzē-t, grau-t, grie-t, jo-t, ju-ties, kri-t, lau-t, lī-t, lū-t, me-t, plē-ties, si-t, svī-t, šķi-t, ve-t, vī-t.
Au-t, bā-t, bo-ties, brā-ties, brie-t, gā-ties, grū-t, lai-t, mo-ties, ne-t, pau-t, plī-t, po-ties, rau-t, skau-t, snau-t, spie-t, sprau-t, vā-t, vie-t.
Ieraksti svītriņas vietā atbilstošo burtu!
Aizmir-t, bru-t, dū-t, dzi-t, grie-ties, klie-t, me-ties, nā-t, pra-t, rē-t, sau-t, sir-t, skai-ties, sni-t, sprā-t, sprie-t, svei-t, škie-t, trau-ties, vil-t.
Atpū-ties, bri-t, brē-t, de-t, die-t, gau-ties, gā-t, jū-t, klī-t, klu-t, lau-ties, lē-t, pir-t, sau-t, snie-t, svie-t, trie-ties, ti-t, ur-t, za-t.
Īstenības izteiksmes formu pareizrakstība
Tagadnes formu pareizrakstība
1.1. Tiešajiem III konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -ināt un īstenības izteiksmes tagadnes 3. personā ir galotne -a, daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnē rakstāms gara patskaņa burts ā, piemēram:
las-īt - las-a, las-ām, las-āt;
ros-ināt - rosin-a, rosin-ām, rosināt.
Tāpat lokāms arī darbības vārds zināt:
zin-āt - zin-a, zin-ām, zin-āt.
1.2. Visiem pārējiem tiešajiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnē rakstāms īsa patskaņa burts a, piemēram:
vest - ved-am, ved-at;
kost - kož-am, kož-at;
runāt - runāj-am, runāj-at;
meklēt - meklēj-am, meklēj-at;
medīt - medīj-am, medīj-at;
slīdēt - slīd-am, slīd-at;
dziedāt - dzied-am, dzied-at.
2.1. Atgriezeniskajiem III konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņa -īties, -ināties, īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas galotnē un daudzskaitļa visu personu galotnēs rakstāms gara patskaņa burts ā, piemēram:
skat-īties - skat-ās, skat-āmies, skat-āties;
mit-ināties - mitin-ās, mitin-āmies, mitin-āties;
arī apzin-āties -apzin-ās, apzin-āmies, apzin-āties.
2.2. Visiem pārējiem atgriezeniskajiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas galotnē un daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnē rakstāms īsa patskaņa burts a, piemēram,
celties - ceļ-as, ceļ-amies, ceļ-aties,
runāties - runāj-as, runāj-amies, runāj-aties,
peldēties - peld-as, peld-amies, peld-aties.
3.1. Īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personā (arī pavēles izteiksmē) ir galotne -i:
1) tiem I konjugācijas darbības vārdiem, kam tagadnē ir piedēklis -st-, piemēram,
mirkst-i, rimst-i, salst-i, lūst-i;
2) tiem I konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne beidzas ar kādu no līdzskaņiem d, p, t un tagadnē vērojama patskaņu mija, piemēram,
rast - rod-i, zust - zūd-i, tapt - top-i, lipt - līp-i, prast - prot-i, just - jūt-i;
3) visiem tiešajiem III konjugācijas darbības vārdiem:
las-i, rēķin-i, mudin-i, sēd-i, slīd-i, raud-i.
3.2. Visiem pārējiem darbības vārdiem īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personā galotnes nav, piemēram,
ļauj, sien, roc, ej, dod.
4. Visiem II konjugācijas darbības vārdiem piedēkļa -j- priekšā vienkāršajā tagadnē rakstāms gara patskaņa burts ā, ē, ī vai ū:
domāt - domāju, domājam, domājat;
zīmēt - zīmēju, zīmējam, zīmējat;
medīt - medīju, medījam, medījat;
dabūt - dabūju, dabūjam, dabūjat.
5. Daļai I konjugācijas darbības vārdu īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, izņemot vienskaitļa 2. personas formu, rodas j noteiktā līdzskaņu mija, piemēram,
celt - ceļu,
kopt - kopju, kopj;
glābt - glābju, glābj;
lemt - lemju, lemj.
Vārdiem cept un cirpt līdzskaņu mijas nav:
cept - cepu, (viņš) cep;
cirpt - cērpu, (viņš) cērp.
6. Ja I konjugācijas darbības vārdi beidzas ar s, z, t, d, to rakstībā ir atkāpes no morfoloģiskā ortogrāfijas principa. Piedēkļa -st- priekšā zūd saknes beigu līdzskanis:
a) īstenības izteiksmes vienkāršajā tagadnē:
plīs-a - plīstu (no plīs-st-u),
lūz-a - lūstu (no lūz-st-u),
kalt-a - kalstu (no kalt-st-u),
plūd-a - plūstu (no plūd-st-u);
b) visās no tagadnes celma veidotajās formās - atstāstījuma, vajadzības un pavēles izteiksmē un divdabjos ar izskaņām -ošs, -ams, -āms, -ot, -am, -ām:
plīstot - jāplīst - plīstiet! - plīstošs - plīstam;
lūstot - jālūst - lūstiet! - lūstošs - lūstam;
kalstot - jākalst - kalstiet! - kalstošs - kalstam;
plūstot - jāplūst - plūstiet! - plūstošs - plūstam.
Pagātnes formu pareizrakstība
l. Īstenības izteiksmes vienkāršajā pagātnē atgriezenisko darbības vārdu 3. personas galotnē un visu darbības vārdu daudzskaitļa 1. un 2. personas galotnē rakstāms gara patskaņa burts ā, piemēram:
metās, metāmies, metāties;
mazgājās, mazgājāmies, mazgājāties;
skatījās, skatījāmies, skatījāties;
redzējās, redzējāmies, redzējāties.
2. Visiem II konjugācijas darbības vārdiem piedēkļa -j- priekšā vienkāršajā pagātnē, tāpat kā tagadnē, rakstāms gara patskaņa burts ā, ē, ī vai ū:
domāju, domāji, domāja, domājām, domājāt;
zīmēju, zīmēji, zīmēja, zīmējām, zīmējāt;
medīju, medīji, medīja, medījām, medījāt;
dabūju, dabūji, dabūja, dabūjām, dabūjāt.
Nākotnes formu pareizrakstība
1. I konjugācijas darbības vārdos, kam sakne beidzas ar s, z, t, d, nākotnes formās starp sakni un galotni iesprauž garā patskaņa burtu ī:
nesīšu, gāzīšu, metīšu, vedīšu.
2. Visās nākotnes formās piedēklī s un š priekšā rakstāms garā patskaņa burts:
skatīšu, skatīsi, skatīs, skatīsim, skatīsi(-iet), skatīs;
redzēšu, redzēsi, redzēs, redzēsim, redzēsi(-iet), redzēs;
domāšu, domāsi, domās utt.
Pasvītrot īstenības izteiksmes formas!
Nākiet, nāc, nāciet, nākat.
Roc, rokat, rociet, rokiet.
Ceļieties, ceļaties, celies, celieties.
Pērkat, pērc, pērciet, pērkiet.
Zodziet, zodz, zogat, zogiet.
Lauz, laužiet, laužat, lauziet.
Stiepjieties, stiepies, stiepjaties, stiepieties.
Rakstiet, rakstat, rakstāt, raksti.
Ziniet, zināt, zini, zināt.
Slauki, slauciet, slaukat, slaukāt, slaukiet.
Sāciet, sāc, sāciet, sākat.
Možieties, mostieties, mostaties, mosties.
Augiet, audz, augat, audziet.
Ēdiet, ēdat, ēdāt, ēd.
Svied, sviežiet, sviežat, sviediet.
Griežieties, griežaties, griezies, griezieties.
Aužat, aud, audiet, aužiet.
Lasi, lasāt, lasat, lasiet.
Kopjat, kopjiet, kop, kopiet.
Raugi, raugāt, raugat, raudziet, raugiet.
Vēlējuma izteiksmes formu pareizrakstība
Vēlējuma izteiksmes galotnes -tu vai -tos priekšā vienmēr rakstāms tas pats burts, kas darbības vārda nenoteiksmes galotnes priekšā:
run-ā-t - run-ā-tu,
veldz-ē-ties - veldz-ē-tos,
dar-ī-t - dar-ī-tu,
tēs-t - tēs-tu,
lūz-t - lūz-tu,
kris-t - kris-tu,
ves-t - ves-tu,
ras-ties - ras-tos.
(Sk. arī nenoteiksmes pareizrakstību.)
Uzrakstiet vārdus, svītriņu vietā liekot vajadzīgo s vai z burtu!
Atpū-tos, atra-tos, ber-tu, dzē-tu, gau-tos, grau-tu, grie-tu, jau-tu, jo-tu, ju-tu, kri-tu, lai-tu, lī-tu, lū-tu, me-tu, plī-tu, svī-tu, šķi-tu, ve-tu, vī-tu.
Vajadzības izteiksmes formu pareizrakstība
1. Vajadzības izteiksmes formās jāievēro tie paši pareizrakstības nosacījumi, kas darbības vārdu tagadnes formās, jo šīs formas darina no tagadnes celma.
2. Priedēklī jā- runājams un rakstāms garš patskanis, piemēram,
jā-dara, jā-iet, jā-ēd, jā-mazgājas.
Pavēles izteiksmes formu pareizrakstība
1. Vienskaitļa 2. personā darbības vārdiem pavēles izteiksmē ir tāda pati forma kā īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes vienskaitļa 2. personā:
tu ej - ej!
tu audz - audz!
tu liec - liec!
tu lauz - lauz!
tu domā - domā!
tu raugies - raugies!
tu sēdi - sēdi!
2. Pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formās galotnes -iet vai -ieties priekšā rakstāms tas pats līdzskaņa burts, kas vienskaitļa 2. personas formās, izņemot II konjugācijas darbības vārdus. Piemēri:
cel! - celiet! cel-ies! - cel-ieties!
kāp! - kāp-iet! pakāp-ies! - pakāp-ieties!
pērc! - pērc-iet! iepērc-ies!- iepērc-ieties!
pos! - pos-iet! pos-ies! -pos-ieties!
audz! - audz-iet! paaudz-ies! - paaudz-ieties!
sēd-i - sēd-iet! sēd-ies - sēd-ieties!
II konjugācijas darbības vārdu pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formās galotnes -iet vai -ieties priekšā rakstāms līdzskaņa j burts, piemēram:
runā! - runā-j-iet! runā-jies! - runā-j-ieties!
zīmē! - zīmē-j-iet!
veido! - veido-j-iet!
pēti! - pētī-j-iet! (arī pēti! - pētiet!)
Pasvītro pavēles izteiksmes formas!
Nākiet, nāc, nāciet, nākat.
Roc, rokat, rociet, rokiet.
Ceļieties, ceļaties, celies, celieties.
Pērkat, pērc, pērciet, pērkiet.
Zodziet, zodz, zogat, zogiet.
Lauz, laužiet, laužat, lauziet.
Stiepjieties, stiepies, stiepjaties, stiepieties.
Rakstiet, rakstat, rakstāt, raksti.
Ziniet, zināt, zini, zināt.
Slauki, slauciet, slaukat, slaukāt, slaukiet.
Sāciet, sāc, sāciet, sākat.
Možieties, mostieties, mostaties, mosties.
Augiet, audz, augat, audziet.
Ēdiet, ēdat, ēdāt, ēd.
Svied, sviežiet, sviežat, sviediet.
Griežieties, griežaties, griezies, griezieties.
Aužat, aud, audiet, aužiet.
Lasi, lasāt, lasat, lasiet.
Kopjat, kopjiet, kop, kopiet.
Raugi, raugāt, raugat, raudziet, raugiet.
Pasvītro pavēles izteiksmes formas!
Redzēsim, lai redz, jāredz, redzētu, redziet.
Lai lemj, lemtu, lem, lemj, lemjiet.
Tiksimies, tiekaties, tiecieties, tiecies, tiekoties.
Aujiet, auniet, lai auj, aujat, aunat.
Laidiet, laižat, lai laiž, laid, laižiet.
Skrienam, skrieniet, skrien, skriesim, jāskrien.
Gaidiet, gaidi, gaidat, lai gaida, gaidām.
Dod, dodiet, dodam, dosim, dotu.
Esat, esi, esam, esiet, esot.
Krausim, krauj, kraujat, kraujiet, kraujot.
Siesim, sien, sienam, siesiet, sieniet.
Ļaujat, ļaujot, ļaujam, ļaujiet, ļauj.
Ejam, iesim, ejat, ej, ejiet.
Glābjat, lai glābjas, glābsim, glābiet, glāb.
Dodamies, dodies, dodos, dosimies, dodieties.
Klausies, klausāmies, klausāties, klausīties, klausieties.
Sveicinat, sveicini, sveicinām, sveiciniet, sveicināsim.
Lai nes, nesam, nesiet, nesat, nesīsim.
Velc, vilksim, velkiet, velkam, velciet.
Zīmē, zīmējat, zīmējiet, zīmējam, zīmēsim.
1.1. Skaņas d priekšā divdabī ar -dams ir d noteiktā mija: izrunā un arī rakstībā t un d mijas ar z, piemēram:
met-a - mezdams (no met-dams),
ved-a - vezdams (no ved-dams).
Ja darbības vārda sakne beidzas ar līdzskani s, tad daļēji lokāmajā divdabī izskaņas -dams priekšā rakstāms s burts, piemēram,
nes-a - nesdams,
bet, ja darbības vārda sakne beidzas ar līdzskaņiem z, t, d, tad izskaņas -dams priekā rakstāms z burts, piemēram,
gāz-a - gāzdams,
sit-a - sizdams,
ved-a - vezdams.
Pagātnes celms beidzas ar: |
Līdzskaņa burts, kas rakstāms izskaņu -dams, dama priekšā |
s (nes-u) |
s (nes-dams, nes-dama) |
z (lūz-a) t (met-a) d (lūz-a) |
z
(lūz-dams, lūz-dama) z (mez-dams, mez-dama) z (lūz-dams, lūz-dama) |
1.2. Daļēji lokāmā divdabja izskaņu -dams, -dama, -damies, -damās priekšā var būt tikai vai nu līdzskaņa burts vai garā patskaņa burts, piemēram,
run-ā-dams, mekl-ē-dams, dar-ī-dams, dab-ū-dams.
2.1. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja izskaņā jāraksta īsā patskaņa burts u, piemēram,
bij-ušais, bij-usī, bij-ušā, bij-ušajam.
2.2. Lokāmā darāmās kārtas pagātnes divdabja sieviešu dzimtes formas nenoteiktā galotne ir -usi, piemēram,
bijusi, atnākusi,
noteiktā galotne ir -usī vai -ušā, piemēram,
bijusī, atnākušā vai bijušā, atnākušā.
Patskanis u izskaņā vienmēr ir īss.
3. Lokāmā ciešamās kārtas tagadnes divdabja izskaņās -āms, -āma jāraksta garā patskaņa burts ā, ja divdabis darināts no III konjugācijas darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņa -īt vai -ināt, kā arī no darbības vārda zināt:
las-īt - las-āms, las-āma;
loc-īt - lok-āms, lok-āma;
veic-ināt - veic-ināms, veic-ināma;
zināt - zin-āms, zin-āma.
4. Nelokāmā divdabja piedēklī -ām vai izskaņā -āmies rakstāms garā patskaņa burts ā, ja divdabis darināts no III konjugācija darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -īties vai -ināt, -ināties, kā arī no darbības vārda zināt:
las-īt - las-ām; loc-īties - lok-āmies;
sveic-ināt - sveic-inām; sasveic-ināties - sasveic-ināmies;
zināt - zin-ām; apzināties - apzin-āmies.
5. Lokāmā ciešamās kārtas pagātnes divdabja izskaņu -ts, -ta priekšā jāraksta tas pats burts, kas ir nenoteiksmes galotnes -t priekšā (sk. arī nenoteiksmes pareizrakstību):
audzinā-t - audzinā-ts,
tēlo-t - tēlo-ts,
ie-t - ie-ts,
plēs-t - plēs-ts,
gāz-t -gāz-ts,
mes-t - mes-ts,
ves-t - ves-ts,
glāb-t - glāb-ts,
klieg-t - klieg-ts.
Veido doto darbības vārdu daļēji lokāmo divdabju formas!
apjozties, laisties,
atpūsties, lauzties,
atrasties, mest,
berzt, nodzēst,
bozties, pārvērsties,
ciest, pieēsties,
kost, saplēst,
krist, saprasties,
iejusties, sagriezt,
izspiest, zust.
Veido doto darbības vārdu lokāmos ciešamās kārtas tagadnes un pagātnes divdabjus!
Adīt, pagriezt,
apģērbt, pārdot,
apkopt, pieņemt,
atvērt, piešķirt,
izcirst, raidīt,
izrakt, rakstīt,
mācīt, salocīt,
metināt, saplēst,
noberzt, saprast,
nokost, zināt.
Tekstā ir 16 ortogrāfijas kļūdas. Izlabo tās!
Saule, isstarodama vel pēdējo siltumu, noslēpjās aiz aukstajiem koku galiem. Parādas mēnes, kas kā liela, dzeltena pankūka virzas pa debes jumu. Mēs vērojam pirmās zvaigznes un pēkšņi pamanam, ka debesis apmācās. Iskatas, ka būs negais. Ieskanās pirmie grāvieni, un beidzās mūsu vakara pastaiga. Drīz esam mājās, bet negais turpinas.